Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu topošajām un jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā, šādu lēmumu pieņēmuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Tēviem savukārt būs tiesības uz divu nedēļu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu.
Latvijā maternitātes pabalsts vidēji tiek maksāts 16 nedēļas, taču ir izņēmumi. Ja sieviete grūtniecības uzskaitē pie ārsta stājas ļoti laikus, līdz 12. grūtniecības nedēļai, viņai ir tiesības saņemt par divām nedēļām ilgāku atvaļinājumu pirms dzemdībām, savukārt, ja dzemdībās piedzimuši divi vai vairāk bērnu vai ja bijušas veselības problēmas, tad arī pēc dzemdībām ir tiesības uz garāku atvaļinājumu – 70 dienas. Paternitātes pabalstu Latvijā tēvi saņem par desmit dienām.
EP apstiprinātais maternitātes atvaļinājuma laiks – 20 nedēļas – pārsniedz Eiropas Komisijas (EK) ierosinātās 18 nedēļas. Lēmumu pagarināt pilnībā apmaksāto maternitātes atvaļinājumu atbalstīja 390 EP deputāti, 192 balsoja pret, bet 59 atturējās, informē EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe. Dalībvalstis var ieviest jaunos noteikumus vai atstāt spēkā konkrētajā valstī jau esošos noteikumus, ja tie ir strādājošajiem labvēlīgāki. "Maternitātes atvaļinājums nedrīkst kļūt par slogu sociālajai sistēmai, tas ir ieguldījums nākotnē," debatēs sacīja Edite Eštrela (Portugāle).
EP norāda: nodarbinātajām māmiņām atvaļinājuma laikā jāmaksā pilna alga, tas ir, 100 procenti no pēdējās mēnešalgas. EK savukārt piedāvāja, ka pilna alga kalpotu kā pamatprincips, taču neieteica to noteikt kā obligātu prasību.
Tā kā Latvijā maternitātes atvaļinājums ir īsāks par EP lemto, tad arī Latvijai vajadzētu domāt par izmaiņām, lai gan EP lēmums uzreiz nenozīmē, ka tas valstij būtu jāievieš – ir nepieciešama EP un dalībvalstu vienošanās. Labklājības ministrijas speciāliste Ilona Jurševska Neatkarīgajai norāda, ka pašlaik Latvija nogaida, kā EK vērtēs parlamenta balsojumu: kurus no ierosinājumiem atzīs par labiem, kurus – par nepiemērotiem, kā arī – kāds būs esošās ES prezidentūras Beļģijas un nākamās, Ungārijas, plāns par turpmāko viedokļu saskaņošanu. Līdz šim dalībvalstīm ir bijušas grūtības vienoties pat par pašas EK priekšlikumā ietvertajiem jautājumiem, un esošajos apstākļos EP viedoklim Ministru padomes vairākums varētu nepiekrist. ***