Aptauja: gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju meklē papildu ienākumu iespējas
Latvijā 48% iedzīvotāju pagājušajā gadā piepelnījās papildu regulārajiem ikmēneša ienākumiem, pavēstīja "Swedbank", atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Salīdzinājumā ar 2016.gadu iedzīvotāju īpatsvars, kuri piepelnījās papildu regulārajiem ikmēneša ienākumiem, pieaudzis par astoņiem procentpunktiem.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji papildu ienākumus gūst, sniedzot profesionālas konsultācijas vai pakalpojumus tādās jomās kā fotografēšana, tulkošana, mūzika, vebdizains, piedāvājot ar mājsaimniecību saistītus pakalpojumus, piemēram, uzkopšanu, remontdarbus un bērnu pieskatīšanu, kā arī, izīrējot īpašumu vai pārdodot pašu audzētus vai gatavotus pārtikas produktus.
"Swedbank" norādīja, ka kopš 2016.gada pieaudzis profesionālo pakalpojumu un sava īpašuma izīrēšanas apmērs, bet samazinājusies aktivitāte mājsaimniecības pakalpojumu segmentā.
Visbiežāk - 57% gadījumu - papildus nopelnītā summa pagājušajā gadā bija līdz 100 eiro mēnesī, taču kopš 2016.gada Latvijas iedzīvotāji aizvien biežāk mēnesī papildus nopelna lielāku summu. Tostarp 2020.gadā no 100 līdz 400 eiro mēnesī papildus nopelnīja 29% iedzīvotāju, kamēr 2016.gadā - 24% iedzīvotāju, savukārt vairāk nekā 400 eiro pērn papildus nopelnīja 14% iedzīvotāju, kamēr 2016.gadā - 5%.
Tajā pašā laikā trešdaļa respondentu atzinuši, ka 2020.gadā nav darījuši neko, lai gūtu papildu ienākumus, kaut arī to vēlētos. "Tas norāda, ka piepelnīšanās aktivitāšu intensitātei ir būtiskas iespējas pieaugt vēl vairāk ar nosacījumu, ka iedzīvotāju uzņēmīgums un motivācija iet roku rokā ar dažādu sistēmisku un birokrātisku šķēršļu mazināšanu valstiskā mērogā," minēja bankas pārstāvji.
Pēc bankā minētā, visvairāk šāds potenciāls novērojams starp jauniešiem un tiem iedzīvotājiem, kuri ir izteikti neapmierināti ar šī brīža karjeras gaitu un ienākumu apmēru.
Papildu ienākumus pagājušajā gadā nav guvuši un to arīdzan īpaši nevēlas 15% respondentu. Visbiežāk tie ir iedzīvotāji, kuri jūtas apmierināti ar esošajiem ienākumiem, vai arī gados vecāki ļaudis.
Iedzīvotāju skatījumā, lielākais šķērslis, lai piepelnītos, ir laika trūkums (39%), seko nelabvēlīga likumdošanas, nodokļu un birokrātijas vide (33%), pārliecības trūkums par papildu ienākumu gūšanai nepieciešamajām prasmēm (27%) un starta kapitāla neesamība (21%).
Tajā pašā laikā tie respondenti, kuri norādījuši, ka labprāt piepelnītos, 55% gadījumu atzinuši, ka neko īpašu nav darījuši, lai kaut nedaudz tuvotos vēlmes īstenošanai. Savukārt katrs desmitais ir veicis kādas aktivitātes, bet 29% aptaujāto par šo jautājumu sākuši domāt biežāk un intensīvāk.
Jautāti par to, cik lielu naudas summu ik mēnesi būtu iespējams nopelnīt, ja vēlmi realizētu praksē, 10,5% aptaujāto pauduši, ka tie varētu būt vairāk nekā 500 eiro, 23% minējuši, ka tie varētu būt 100-500 eiro, bet 22% minējuši, ka papildus varētu nopelnīt līdz 100 eiro.
Aptauja veikta sadarbībā ar SKDS 2020.gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.