Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka no "Parex bankas" pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis Latvijas valsts, tā, atsaucoties uz VK ziņojumu, šodien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
VK ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to kā notika "Parex bankas" pārņemšana. VK secinājumus sola publiskot nākamnedēļ.
Uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bija iespēja sakārot savas saistības pret noguldītājiem, atrisināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovickim praktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko samelojuši par banku, vēsta raidījums.
Kargins, Krasovickis un viņa radinieki saglabājuši kopā deviņus depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām. VK arī konstatēja, ka 60% noguldītāju "Parex bankā" nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšana ceļi liecina, ka valsts ieguldītais novembra beigās aizgāja ārpus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.
"Nekā personīga" norāda, ka lēmums par valsts ieguldījumu "Parex bankā" tika pieņemts 2008.gada 8.novembrī, bet tikai 1.decembrī valdība ierobežo darījumus "Parex bankā" - līdz tam brīdim no bankas pēc VK aprēķiniem aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu.
Atklājies arī, ka "Parex bankas" kredītportfelis, ko pret noguldījumiem ieguva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti ko galvojusi pati valsts.
VK konstatējusi arī iespējamās nelikumības. Kā vēsta raidījums, uzdodot veikt noguldījumus "Parex bankā", Valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. Valsts kasei nauda jāaprūpē gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču īsti likumīgi tas neesot bijis.
Turklāt 2008.gada beigās veicot aizņēmumu no Starptautiskā valūtas fonda, ticis pārkāpts likums par 2008.gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus latu, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.
VK secinājusi, ka glābjot "Parex banku" no Latvijas ekonomikas uz nezināmu laiku ir izņemti aptuveni 674 miljoni latu, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa "Parex bankā" tika noguldīta uz dažām nedēļām. Naudu neatmaksāja un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009.gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 miljonus latu un 9 miljonus eiro (6,3 miljonus latu).
Lai ieguldītu naudu "Parex bankā" valsts aizņēmās. Tas palielināja valsts parādu no 6% uz 38%. Procentu maksājums par aizņēmumu Starptautiskajā Valūtas fondā ir 31,8 miljoni latu. Lai steidzami iegūtu naudu, Valsts kase bija spiesta veikt neizdevīgus darījumus - tā pārdeva valsts parādzīmes, ciešot 6 miljonus latu lielus zaudējumus, ziņo "Nekā personīga".
Valsts centienus naudu steigā aizņemties sajuta visi, kuriem ir kredītsaistības Latvijas komercbankās. 2008.gada nogalē auga pieprasījums pēc brīvas naudas, tāpēc pieauga aizdevumu procentu likmes - līdz pat 15,24% gadā. Cietēji bija visi kredītņēmēji, kuriem ir kredītmaksājums ar mainīgo procentu likmi.
Valsts kontrole sarēķinājusi, ka "Parex bankas" pārņemšanas tehniskās izmaksas līdz šī gada 30.jūnijam bija 1 012 646 latu, kurus tērējusi Finanšu ministrija, Valsts kase, Privatizācijas aģentūra, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un "Hipotēku un Zemes banka".
VK secina, ka arī šobrīd pastāv risks par neefektīvu naudas izlietošanu algojot pašreizējo "Parex vadību" un viņu konsultantus. Tas izmaksā vismaz 100 000 latu mēnesī. Abu firmu uzdevums ir meklēt bankai pircējus. Tā kā kompāniju funkcijas pārklājas, VK uzskata, ka to lietderība būtu jāpārskata.
Visskarbāko kritiku VK velta Irēnas Krūmanes vadītājai FKTK. Tā sistemātiski neanalizēja un līdz ar to arī nenoprognozēja "Parex bankas" likviditātes problēmas. VK secina, ka komisijas bezdarbība laikus nekonstatējot un nekādi nemēģinot apstādināt "Parex bankas" stāvokļa pasliktināšanos rāda, ka Latvijā nedarbojas profesionāla banku uzraudzības sistēma, kas ir pretrunā Eiropas likumiem, ziņo "Nekā personīga".