Austrumeiropas valdībām jāuzlabo banku uzraudzība un jāsamazina izdevumi, lai novērstu jaunu kreditēšanas burbuli, norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) augošās Eiropas nodaļas vadītājs Bass Bakers.
"Ir ļoti svarīgi novērst kreditēšanas pārmērīga uzplaukuma atgriešanos. Tām valstīm, kurām bija visstraujākais kreditēšanas pieaugums pirmskrīzes gados, tagad ir vislēnākā atlabšana," intervijā "Bloomberg" norādīja Bakers.
Lai novērstu jaunu kreditēšanas burbuli, Austrumeiropas valdībām jāpiemēro virkne pasākumu, kā labāka banku uzraudzība, tostarp ārvalstu banku filiāļu darbības kontrole, ārvalstu valūtās izsniegto kredītu ierobežošana, jāsamazina valsts budžeta līdzekļu tērēšana labos laikos un makroekonomikas politikas, kas ļauj saglabāt procentu likmes zemā līmenī, skaidroja Bakers.
SVF savā jaunākajā ziņojumā prognozē, ka Austrumeiropas reģionam šogad gaidāms ekonomiskais pieaugums vidēji 3,9% apmērā, bet 2011.gadā 3,8% apmērā. Savukārt Latvijai, Rumānijai, Horvātijai un Melnkalnei SVF šogad prognozē ekonomisko lejupslīdi, bet Bulgārijas ekonomika paliks nemainīga. 2011.gadā visām valstīm fonds prognozē ekonomisko pieaugumu.
Austrumeiropas ekonomisko atlabšanu galvenokārt veicinās eksporta pieaugums uz Rietumeiropu, jo lielais bezdarbs, algu samazināšanās un kredītu apsīkums ierobežo vietējo patēriņu, skaidro Bakers.
"Ir nepieciešams atdzīvināt kredītu izsniegšanu. Bez kredītiem vietējais pieprasījums paliks vājš un arī ekonomikas atlabšana būs lēna," norādīja ekonomists.
Bakers arī prognozē, ka tuvākajā laikā pieaugs slikto kredītu apjoms, jo lielākajā daļā augošās Eiropas slikto kredītu apjoms tikai tagad sāk palielināties.
"Savu augstāko līmeni sliktie kredīti sasniegs tuvākajā laikā vai 2011.gadā. Valstīs, kur pieaugums vēl joprojām ir negatīvs, tas aizņems mazliet vairāk," prognozēja Bakers.
Kā jau ziņots, SVF trešdien izdotajā ekonomikas pārskatā Austrumeiropas valstīm ekonomiskās attīstības izaugsmes veicināšanai iesaka samazināt budžeta deficītus un stabilizēt banku sistēmas.
"Likumdevējiem Eiropas attīstības valstīs jāsaskaras ar problēmām, kā cīnīties ar krīzes mantojumu, nekavējot ekonomikas atveseļošanos," reģiona ekonomikas pārskatā norāda SVF. "Šajos uzdevumos iekļauta nepieciešamība samazināt fiskālos deficītus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu parādsaistību apjomu, un stabilizēt banku sistēmas, tajā pat laikā atdzīvinot kredītu izsniegšanu."
SVF paziņojumā teikts, ka finanšu krīze atklājusi fiskālās problēmas, kādas valda Austrumeiropā. Lai arī straujas izaugsmes gados nodokļu ienākumu kāpums veicināja "veselīgu budžeta bilanci", strauji palielinājās arī izdevumi.
Budžeta deficīti Austrumeiropas valstīs pērn vidēji veido 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 0% 2008.gadā, vēsta fonds. Savukārt vidējais parādsaistību apjoms šajā periodā palielinājies no 24% līdz 30% no IKP.
SVF prognozē, ka vidējais budžeta deficīts Austrumeiropas valstīs šogad samazināsies līdz 5,2% un 4,1% 2011.gadā, bet parādsaistības palielināsies līdz attiecīgi 30,8% un 32,1%.
"Ņemot vērā augstos deficītus un nodokļu ienākumu kritumu pieprasījuma samazināšanas dēļ, ir skaidrs, ka nākamo gadu laikā nepieciešama ievērojama fiskālā konsolidācija, pat ja tā īstermiņā traucē izaugsmei," uzsver fonds.
Turklāt deficīta samazināšanas programmas, kuras balstās uz valsts izdevumu samazināšanu, nevis ienākumu palielināšanu, izaugsmi ietekmēs mazāk, teikts SVF pārskatā.
Fonds arī norāda, ka fiskālās politikas var palīdzēt atdzīvināt kredītu plūsmu, kamēr bankas stabilizē savu finanšu stāvokli, kuru negatīvi ietekmējis tā dēvēto slikto kredītu kāpums.
Tāpat reģionam arī nepieciešamas investīcijas ražošanā, lai ekonomikas izaugsmi vairs nebalstītu tikai uz pakalpojumu un celtniecības sektoriem, kuras veicināja augšupeju tā dēvētajos buma laikos, skaidro SVF.
Kompānijām ir nepieciešams attīstīt jaunus tirgus rūpniecības precēm un pakalpojumiem, kam būs nepieciešama valdības politiku maiņa, piebilst fonds.