Salīdzinājumā ar pagājušā gada pavasari, šobrīd iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz gaidāmajiem ienākumiem ir ievērojami uzlabojies.
Trešdaļa iedzīvotāju sagaida, ka šogad viņu ienākumi pieaugs, savukārt 45% domā, ka tie paliks esošajā līmenī, liecina janvārī veiktās aptaujas rezultāti. Ienākumu kritumu sagaida 16% respondentu, bet 9% prognozē, ka tie kritīs ievērojami.
Vispozitīvāk noskaņoti šobrīd ir jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem - gandrīz puse no viņiem pārliecināti, ka ienākumi šogad augs.
Lielākoties pieaugumu sagaida pašnodarbinātie, biroja darbinieki, tirdzniecībā un pakalpojumu jomā nodarbinātie, ka arī palīgstrādnieki. Savukārt vadītāji un augsti kvalificēti speciālisti uzskata, ka viņu ienākumi paliks esošajā līmenī vai arī nedaudz samazināsies. Pesimistiskākie ir pirmspensijas vecuma cilvēki - trešdaļa no viņiem sagaida ienākumu samazināšanos un vien 20% cer uz pieaugumu.
"Pagājušā gada maijā iedzīvotāji bija noskaņoti daudz pesimistiskāk - toreiz ienākumu kritumu prognozēja 40% respondentu, savukārt uz pieaugumu cerēja vien 5% aptaujāto. Šobrīd pie Covid-19 nestajām pārmaiņām esam pieraduši. Lai arī ne visi, bet daudzi ir spējuši jaunajai situācijai pielāgoties. Arī, tie, kas krīzi izjutuši smagāk, sliecas uztvert infekcijas nestās pārmaiņas kā pārejošas. Turklāt vakcīnas parādīšanās tikai nostiprina pozitīvās gaidas, ka situācija normalizēsies un atgriezīsies pozitīvas tendences," aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju šogad plāno lielākus pirkumus vai ieguldījumus. Gandrīz trešdaļa aptaujāto atzīmēja, ka veiks mājokļa remontu, 10% iedzīvotāju plāno dzīvokļa iegādi vai mājas būvniecību, bet 13% nolēmuši iegadāties auto. Dainis Gašpuitis stāsta, ka "šie dati tikai apliecina šīs īpatnējās krīzes neviendabīgo ietekmi uz dažādām nozarēm un iedzīvotāju grupām. Tas arī ļauj pozitīvāk vērtēt ekonomikas šā gada atgūšanās potenciālu, jo, tiklīdz ierobežojumi tiks mazināti, patēriņš strauji atgūsies."
Līdz ar ierobežojumiem samazinās iedzīvotāju tēriņi un cilvēkiem šobrīd ir iespēja vairāk uzkrāt. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem šogad sākt veidot uzkrājumus plāno 13% aptaujāto, savukārt uzkrāt vēl vairāk nekā līdz šim apņēmušies 26% respondentu.
"Lai arī aptaujā vērojamas pozitīvas tendences attiecībā uz uzkrājumu veidošanu, liela daļa cilvēku arvien glabā naudu norēķinu kontos, neizmantojot investīciju iespējas. Redzam, ka, piemēram, sākt investēt vērtspapīros šogad plāno vien 3% iedzīvotāju. Un šajā ziņā nekādu lielu pārsteigumu nav. Iedzīvotāji paliek piesardzīgi investēt sev maz pazīstamos finanšu instrumentos. Izmaiņas noteikti būs un ar laiku tiks plašāk izmantotas arī alternatīvas naudas turēšanai kontos. Tas nāks ar labklājības, zināšanu un prasmju pieaugumu, kas ir ļoti pakāpenisks daudzu gadu jautājums," noslēdz ekonomists.