Ne Labklājības ministrijā, ne valdībā, ne jaunās koalīcijas veidošanas darba grupā netiek apspriests jautājums par vecāku pabalstu noteikumu izmaiņām, - šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Nākamajā gadā nebūs jaunu priekšlikumu attiecībā uz pabalstu izmaksu vecākiem, joprojām turpināsim neindeksēt pensijas, uzsvēra Augulis un piebilda, ka "taupāmie budžeta līdzekļi būs jāmeklē citās ministrijās".
Ministrs sacīja, ka šā gada sociālajā budžetā naudas pietiks visiem sāktajiem nodarbinātības un sociālajiem projektiem un programmām, tā dēvētā simtlatnieku programma tiks turpināta līdz nākamā gada beigām, pēc tam to, visticamāk, saglabās tikai reģionos, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis, citur atgriezīsies pie pagaidu algotajiem sabiedriskajiem darbiem.
Augulis sacīja, ka pašlaik LM ir sakārtota, ir izstrādāti ilgtermiņa stabilitātes priekšlikumi, "vienkārši jāturpina darbs". Viņš sacīja, ka būtu gatavas turpināt iesākto: "Man nav iebildumu turpināt strādāt."
Kā ziņots, Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.
Kā liecina PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai, sociālā budžeta situācijas uzlabošanai PB ierosina pašreizējo pēc darba algas aprēķinātā bērnu kopšanas pabalsta sistēmu aizstāt ar ikmēneša pabalstu 100 latu apmērā, kas tiktu maksāts no valsts pamatbudžeta, nevis no īpašā sociālā budžeta. Vēl sociālā budžeta izdevumu samazināšanai PB iesaka atteikties no ģimenes valsts pabalsta maksāšanas ģimenēm, kas nav nabadzīgas, maksāt to nabadzīgām ģimenēm ar bērniem.
Tūlītējus ietaupījumus, pēc PB domām, varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas. Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.
Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.
Vēl viens ierosinājums, kā varētu ietaupīt 120 miljonus latu, ir pensijām virs 140 latiem mērķtiecīgi atcelt piemaksas, kas pienākas par darba stāžu līdz 1996.gadam, kas patlaban ir papildus 0,7 lati par katru nostrādāto gadu. Tāpat piedāvāts veikt pensiju indeksāciju, paredzot gan inflācijas, gan deflācijas rādītājus.
PB arī ierosina, ka, sākot no 2015.gada janvāra, Latvijā varētu tikt palielināts pensionēšanās vecums, lai arī ietaupījums no tā varētu tikt gūts tikai vidējā termiņā. Banka skaidro, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana pirms 2015.gada janvāra, iespējams, pasteidzinātu cilvēkus pensionēties, tādējādi destabilizējot valsts sociālā nodrošinājuma budžetu.
Augulis sacīja, ka LM ir sagatavojusi atzinumu par PB sagatavotajiem ieteikumiem budžeta izdevumu mazināšanā sociālajā jomā.
Ministrija ir iepazinusies un izvērtējusi gan PB, gan Starptautiskā Valūtas fonda ierosinājumus, taču attiecībā uz izmaiņām sociālās apdrošināšanas, tostarp arī pensiju, sistēmā LM viedoklis joprojām nav mainījies un atrodams sociālās apdrošināšanas sistēmas koncepcijā.