Majors: Dīkstāves atbalsta mehānismi diskriminē daļu uzņēmumus

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Valdībā otrdien apstiprināti dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļu atbalsta mehānismi diskriminē tos uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šī gada martā, vai nu vispār apstādinot darbību, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos, tādu viedokli paudis Kultūras ministrijas (KM) Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors.

Kā aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, 24.novembrī Ministru kabinetā tika skatīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie atbalsta mehānismi, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem. Savukārt šodien KM sasauca Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā.

Majors skaidroja, ka problēmas būtība slēpjas noteiktajos kritērijos, kur par pamatu tiek ņemts apgrozījuma kritums pēdējo trīs mēnešu laikā. Viņš vērsa uzmanību, ka uzņēmumi, kuri krīzi pārcieš no pandēmijas sākuma, saskaras ar ievērojamu apgrozījuma kritumu 50 līdz 80% apmērā, salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, bet, atrodoties pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši novembra mēnesī.

Viņaprāt tas ir tādēļ, ka kopš krīzes sākuma uzņēmumu apgrozījums ir krities līdz minimumam, un ir konstants visu Covid-19 laiku neatkarīgi no tā ir vai nav spēkā ārkārtas situācija.

"Rodas iespaids, ka, pieņemot šādu regulējumu, netiek ņemti vērā tie uzņēmumi, kuri krīzes laikā nodrošina sava uzņēmuma izdzīvošanu pašu spēkiem, investējot uzkrājumus, ņemot aizņēmumus, arī izmantojot līdzšinējos valsts atbalsta mehānismus," akcentēja Majors.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) norādīja, ka iepriekš ar nozari izdiskutētie atbalsta mehānismu risinājumi netika ņemti vērā, tāpēc viņš vakar balsojis "pret" un uzstāja, lai sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis, proti, ka KM neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju - 50% apgrozījuma kritumu pret šī gada pēdējiem trīs mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020.gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un arī ārkārtējās situācijas starplaikā varēja strādāt, ievērojot būtiskus nozares darbības ierobežojumus epidemioloģisko apsvērumu dēļ, kas kavēja darbības atjaunošanu iepriekšējā līmenī. Šī iemesla dēļ nozare nevarēs kvalificēties plānotajam dīkstāves atbalstam un būs spiesta pārtraukt darbību un slēgt uzņēmumus.

KM vērsīsies vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar Covid19 ierobežojumiem.

Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padome darbojas kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt pasākumu rīkošanas sektora attīstību un sekmēt valsts institūciju un pasākumu rīkošanas sektora profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos. Padome ministrijā izveidota 22.aprīlī.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!