Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī Latvijā samazinājies, nodarbināto īpatsvars 64,3%

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Vienlaikus nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka 2020.gada trešajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 29,7%, kas ir par 3,3 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 50,7 tūkstoši jauniešu.

Šogad trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir tik pat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš, bet par 1,5 stundām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Apkopotie dati arī liecina, ka 2020.gada trešajā ceturksnī 8,9% jeb 70,5 tūkstoši darbinieku strādāja attālināti, kas ir uz pusi mazāk nekā otrajā ceturksnī, kad attālināti strādāja 18,3% jeb 140,6 tūkstoši. No attālināti strādājošajiem 55,7% bija sievietes un 44,3% vīrieši.

Lielākais attālināti strādājošo īpatsvars bija vecuma grupā 35-44 gadi (33,2%), nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26,8%) strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (38,1%) bija vecuma grupā 15-34 gadi, bet sieviešu (31,4%) - vecuma grupā 35-44 gadi. Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (12,6%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vērojams vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (6,3%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica gandrīz puse (49,2%) finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 31,2% informācijas un komunikācijas pakalpojumu darbinieku un 15% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas darbinieku. Viszemākais (3,4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams ražošanas sektorā.

Attālināti strādāja nedaudz vairāk kā piektdaļa (21,4%) vecāko speciālistu, nedaudz mazāk (20,7%) speciālistu un 12,9% vadītāju.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.