Naftas cenas kāpums pasaules biržā teju uzreiz atspoguļojas degvielas cenās Latvijā. Arī šobrīd, reaģējot uz biržas cenu, degviela Latvijā ir kļuvusi dārgāka. Citās ES valstīs tik izteikts cenu kāpums pagaidām nav novērots.
Dārgāk nekā Zviedrijā un Vācijā
Latvijā vakar 95. markas benzīns bez nodokļiem maksāja dārgāk nekā, piemēram, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Igaunijā, Austrijā, Īrijā, Rumānijā, Vācijā, Polijā, Slovēnijā, Francijā un Bulgārijā, it kā šo valstu degvielas mazumtirgotājus naftas cena pasaules biržā ietekmētu mazāk nekā Latviju.
Prognozē cenu kāpumu
DnB Nord bankas eksperts Pēteris Strautiņš Neatkarīgajai uzsvēra, ka naftas cenas šogad turējušās pie 80 dolāriem par barelu par spīti tam, ka ekonomiskā aktivitāte bagātajās valstīs joprojām stipri atpaliek no potenciāla. "Prognozes par naftas cenu dinamiku vienmēr veido ļoti plašu vēdekli, taču kopumā patlaban tās sliecas pieauguma virzienā. Nākamgad vidējā naftas cena jau drīzāk varētu būt ap 85 dolāriem par barelu," skaidroja P. Strautiņš.
Pēc Nordea Markets finanšu produktu speciālista Andra Lāriņa aplēsēm, kopš 2009. gada marta degvielas cena pasaulē pamazām kāpj augšup. "Kāpums nav vienmērīgs, un ik pa laikam šo procesu var raksturot kā divi soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Pēdējo reizi atkāpšanās atpakaļ bija šā gada pavasarī, bet kopš vasaras sākuma degvielas cena pasaulē atkal pieaug," skaidroja A. Lāriņš. Pēc viņa teiktā, degvielas cenas turpmākā uzvedība lielā mērā atkarīga no globālās ekonomikas izaugsmes un laika apstākļiem, lai cik tas vienkārši skanētu. "Barga ziema nozīmē lielāku energoresursu patēriņu, kas savukārt rada lielāku pieprasījumu un rezultātā augstāku cenu. Ekonomikas izaugsme savukārt nozīmē vairāk naudas, vairāk biznesa, vairāk braukāšanas (auto, buldozeri, traktori) un arī lielāku pieprasījumu, tātad augstāku cenu. Nākotni paredzēt nav lemts, bet kopumā izskatās, ka pamata scenārijs ir energoresursu cenas pieaugšana agrāk vai vēlāk," atzina A. Lāriņš.
Tomēr Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka par degvielas cenu kāpumu Latvijā šobrīd nevajadzētu uztraukties – lai gan pasaules naftas cenas oktobra sākumā palielinājās un pārsniedza 80 ASV dolāru par barelu, tajā pašā laikā eiro kurss pret dolāru turpināja stiprināties. Tas nozīmē, ka naftas cenu pieaugums vismaz daļēji tiks kompensēts ar labvēlīgāku eiro kursu.
SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis savukārt uzskata, ka īstermiņā varam sagaidīt nelielas degvielas cenu svārstības abos virzienos. Straujš cenu pieaugums nav gaidāms. "Cenu kāpumu notur attīstīto valstu vājie makroekonomikas rādītāji un pietiekams piedāvājums. Patlaban galvenie cenas virzītāji un noteicēji ir strauji augošās valstis, īpaši Ķīna, kas ir otra lielākā pasaules naftas produktu patērētāja. Ilgtermiņā prognozes paredz stabili mērenu naftas un attiecīgi arī degvielas cenu kāpumu," prognozēja D. Gašpuitis.
Konkurences padome vēl pēta
Konkurences padome (KP) pavasarī uzsāka degvielas tirgus uzraudzību, lai izpētītu degvielas tirgus struktūru Latvijā, cenas veidošanās struktūru un pārliecinātos, vai šajā tirgū nav pārkāpumu. Konkurences padomes vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova Neatkarīgajai atzina, ka Konkurences padome šo pētījumu vēl nav pabeigusi, tāpēc ir pāragri runāt par iespējamiem secinājumiem. Pēdējais plašākais pētījums par degvielas mazumtirdzniecības tirgu Latvijā ir bijis 2006. gadā. Savukārt 2007. gadā KP konstatēja pazīmes, kas liecina par trīs lielāko degvielas mazumtirgotāju kolektīvo dominanci degvielas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā.