Fiskālās disciplīnas padome: Latvija ir veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pirmā viļņa sekām
Attīstoties Covid-19 izplatības otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, atzīst Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītāja Inna Šteinbuka.
Viņa norādīja, ka visa pasaule ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valsis nosaka ierobežojošus pasākumus, kas ietekmēs ekonomikas attīstību.
"Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020.gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsvēra Šteinbuka.
Ceturtdien FDP publiskojusi jaunāko krīzes monitoringa ziņojumu, kurā norādīts, ka valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika.
Ziņojumā fiskālās disciplīnas uzraugi norāda, ka epidemioloģiskā situācija pasliktinās, un izskatās, ka būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Tajā pašā laikā FDP uzteic salīdzinoši konservatīvo Latvijas budžeta projektu 2021.gadam, kas varētu pieļaut izdevumu palielinājumu fiskālajam stimulam pārmērīgi neapdraudot valsts ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju.
Padomē arī atzina, ka Latvijā ekonomiskā noskaņojuma rādītāji kopumā ir sliktāki nekā lielākajā daļā tirdzniecības partnervalstu, pat neskatoties uz to sliktāku situāciju Covid-19 otrā uzliesmojuma kontekstā. Tas liecina par Latvijas uzņēmēju piesardzību un neziņu, ko tie varētu pieredzēt tuvākajos mēnešos.
Vienlaikus FDP norādīja, ka vispārējās valdības parāds 2020.gadā ir prognozēts 47,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ņemot vērā konservatīvo IKP prognozi, kā arī iepriekšējo ceturkšņu ekonomikas attīstības novērojumus tas būtu sasniedzams rādītājs.
"Tomēr ārkārtējās situācijas un papildus atbalsta pasākumu iespējama ieviešana jau novembra pirmajā dekādē varētu palielināt šā gada parāda lielumu. Valsts kase 2021.gadā prognozējusi vispārējās valdības parāda samazinājumu līdz 46% no IKP, un tā ir apsveicama valdības apņemšanās, bet Covid-19 otrā viļņa izaicinājumi var ieviest korekcijas," norādīja FDP.
Kopumā FDP pozitīvi vērtē valdības darbu Covid19 krīzes pārvarēšanā, lai arī agrākajos monitoringa ziņojumos padome ir atkārtoti aicinājusi valdību ierobežot papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumu izveidi.
"Par valdības rīcības efektivitāti liecina arī objektīvie dati. Lai arī Latvijas atbalsta programma ir bijusi mazāk ambicioza, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, it sevišķi dīkstāves pabalsta jomā, tā ir bijusi efektīvāka un mazāk ietekmēs valsts parāda līmeni," secinājusi FDP.