"Gazprom" varētu būt interese arī par Latvijas elektroenerģijas tirgu

Gāzes piegādātājs "Gazprom" nenoliedz, ka kompānijai Latvijā var būt interese arī par elektroenerģijas tirgu, ar AS "Latvenergo" saistīto biznesu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" saka Krievijas energokompānijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Jevgēnijs Roldugins.

"Kāpēc ne? Bet patlaban tas mūs neinteresē, jo Latvijā nav likumu, kas ļautu investēt enerģētikas projektos," piebilst kompānijas pārstāvis.

Viņš skaidro, ka nav likuma par investīciju aizsardzību, tāpat pašreizējie likumi neļauj privātajiem investoriem kļūt par "Latvenergo" akcionāru. Līdz ar to nav iespējas iegādāties kompānijas daļas. "Viss atkarīgs no tā, kā Latvijas valsts risinās šo problēmu. Ja ir vajadzība un vēlēšanās piesaistīt investīcijas no "Gazprom" puses, tad jāmaina likumi," norāda Roldugins.

Pēc viņa teiktā, ja notiks kāda būvniecība, kas saistīta ar vajadzību piegādāt gāzi, "Gazprom" ir gatavs piedalīties. "Ja ir tieša iespēja investēt šajā jomā, piemēram, ja runājam par termoelektrostaciju, kas izmanto gāzi, "Gazprom" ir izdevīgi iesaistīties," intervijā saka Krievijas energokompānijas pārstāvis.

"Gazprom" ir viens no Latvijas gāzes apgādes uzņēmuma AS "Latvijas Gāze" akcionāriem.

Visu interviju ar Jevgēniju Rolduginu var lasīt "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas".

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.