Nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" padomes loceklis Uldis Martinsons (JL) atteicies no "airBaltic" padomes locekļa amata, neredzot šībrīža situācijā ne mazāko iespēju valsts interesēs mainīt lēmumu pieņemšanu aviosabiedrībā.
Par to biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Jaunā laika" Saeimas frakcijas sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.
Valsts kā lielākā akcionāra tiesības nacionālajā aviosabiedrībā "airBaltic" netiek pienācīgi pārstāvētas un liedz nodrošināt aviosabiedrības darbības caurskatāmību un pilnīgu valsts interešu aizsardzību, iepazīstoties ar "airBaltic" akcionāru līgumu, piedāvāto konfidencialitātes līgumu, kā arī "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Bertolta Flika darba stilu, secina Martinsons.
Valstij esot jāpanāk akcionāru līguma pārskatīšana, lai valsts pārstāvjiem būtu reālas tiesības pārstāvēt valsts intereses, tai skaitā tiesības par valstiski svarīgiem lēmumiem informēt gan valsti kā galveno akciju turētāju, gan sabiedrību. Pretējā gadījumā tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana padomes algošanai par nekā nedarīšanu, norāda Martinsons.
Vakar jaunās "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Niks Bulmanis biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka par "airBaltic" aktīviem, to vērtību un iepriekšējo darījumu izdevīgumu ir jādomā, taču nebūtu jārīko "raganu medības".
Kā sacīja "airBaltic" padomes vadītājs, savā laikā satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) viņš skaidrojis, ka jaunajā amatā galvenais būtu panākt, lai nākotnē realizējamās lietas nestu kompānijai ieguvumus, tomēr viņš nevēlētos piedalīties "raganu medībās", izvērtējot iepriekšējās padomes darbu.
Uz ātru kompānijas darbības rezultātu analīzi nevarot cerēt, jo padome esot "kā auditors, kurš, aizbraucot pie klienta, pēc desmit minūtēm nevar uzzināt, kas kompānijā noticis vesela gada laikā".
"Tāpat mums arī paies laiks, kamēr lēnām sazīmēsim un sapratīsim, kas ir bijis, kas ir svarīgs, kas nav," skaidroja Bulmanis.
Pēdējās padomes sēdes dienas kārtībā, kad tika ievēlēti padomes priekšsēdētājs un vietnieks, nav bijuši iekļauti jautājumi par iepriekšējo darījumu izvērtēšanu, lai gan valsts pārstāvji esot aicinājuši to darīt.
"Pirmajā sēdē, kurā mēs - valsts akcionāra pārstāvji - dienaskārtību neveidojām, valde šos jautājumus nebija iekļāvusi. Nākamajā sēdē ceram šos jautājumus risināt un sākt darboties. Pēc Komerclikuma ir procedūra un zināma kārtība - tikai tad, ja ir ievēlēts priekšsēdētājs un vietnieks, padome sāk kontrolēt savu darbību," skaidroja Bulmanis.
Nākamajā "airBaltic" padomes sēdē tikšot izskatīts jau plašāks materiālu klāsts.
"Mums nav dotas Dieva dāvanas, lai ļoti ātri spētu visu uzzināt, jo nepieciešamas izteikt tādu viedokli, kas nebūtu sasteigts, nepārdomāts vai nepatiess. Svarīgi, lai tas, ko sakām, ir nopietni. Impulsīva rīcība nebūtu pareizā, padomei jābūt tādai, lai tā strādātu ar mieru un vēsu saprātu, lai varētu izvairīties no kļūdām un muļķībām," skaidroja jaunais padomes priekšsēdētājs.
Nākamā sēde notikšot pāris nedēļu laikā, bet konkrētu laiku pateikt nevarot, jo "ir padomes locekļi, kuri nav Latvijā, un ir jārēķinās, ka nav vienkārši tā pēkšņi sasaukt padomi".
Jau ziņots, ka 28.septembrī par "airBaltic" padomes priekšsēdētāju ievēlēts Satiksmes ministrijas (SM) izvirzītais pārstāvis Bulmanis. Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" pārstāvis Žans Šarls Korsaks.
"airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags skaidroja, ka jaunā padome ir "iepazīstināta ar kompānijas aktualitātēm", tomēr atzina, ka par runāto sīkāka informācija netiks publiskota.
Kompānijas jaunajā padomē tika ievēlēti arī divi SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" pārstāvji - Ilmārs Razumovskis un Korsaks, savukārt kā SM pārstāvji apstiprināti Gints Kiršteins, Martinsons un Bulmanis.
Bulmanis ir bijušais "Māras bankas" prezidents, Kiršteins ir VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" valdes loceklis, kurš, kā liecina aģentūras LETA arhīvs, savu karjeru veidojis uzņēmumā "Lattelecom", desmit gadu laikā no datorsistēmu analītiķa kļūstot par Satura biznesa daļas direktoru.
SM skaidro, ka Kiršteins "airBaltic" padomes locekļa amatam virzīts, jo ar "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" palīdzību Latvijas valsts iegādājās "airBaltic" obligācijas 15,8 miljonu latu apjomā, tādējādi šovasar pabeidzot aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu par kopumā 30 miljoniem latu.
"airBaltic" padomes locekļa amatam virzīts arī VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" padomes loceklis Martinsons, kuram laikraksts "Neatkarīgā" iepriekš pārmetis interešu konfliktu, apvienojot lidostas "Rīga" padomes locekļa amatu ar divu aviopārvadājumu firmu SIA "Griffin Marine Travel" un SIA "Corsair" vadīšanu. Martinsonam uzņēmumos tobrīd piederēja attiecīgi 41% un 95% akciju.
Gerhards iepriekš skaidroja, ka līdz ar jaunās padomes apstiprināšanu kompānijas pārraudzība un pārskatāmība tikšot nodrošināta efektīvāk.
Kā ziņots, pagājušā gada decembrī "airBaltic" pārdevusi savu zīmolu un ar to saistītas piecas preču zīmes "airBaltic" prezidenta Bertolta Flika uzņēmumam SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", kas "airBaltic" kontrolē 47,2%. Vienlaikus pārdotas arī preču zīmes "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi".
Saskaņā ar "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā minēto uzņēmuma preču zīmju vērtību 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu apjomā pērn noteicis sertificēts un nozarē atzīts vērtēšanas uzņēmums. Atbilstoši pārdošanas līgumam norēķini par preču zīmes iegādi bija jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim.
Darījums publiski atklājās tikai augusta sākumā, izraisot vairāku valsts augstāko amatpersonu un sabiedrības sašutumu, jo tika norādīts, ka šādi būtiski tiek mazināta aviokompānijas vērtība. Gerhards sākotnēji stāstīja, ka par darījumu viņam neesot bijis informācijas, tāpēc atbildība tiks prasīta no uzņēmuma padomes. Valsts pārstāvji no "airBaltic" padomes tika atsaukti, norādot, ka drīzumā tikšot sasaukta akcionāru pilnsapulce, lai ievēlētu jaunu padomi, kuras pirmais uzdevums būšot atgriezt "airBaltic" preču zīmi kompānijai.
Vēlāk gan Gerhards un Fliks skandālu ap lidsabiedrības zīmola pārdošanu nodēvēja par "vētru ūdensglāzē" un skaidroja ar problēmām līdzšinējā komunikācijā starp akcionāriem.
Pasažieru un kravu aviopārvadājumu pakalpojumu sniedzējs, aviokompānija "airBaltic" dibināta 1995.gadā. Tās galvenie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un aviokompānijas vadītājam Bertoltam Flikam piederošā SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" ar 47,2% akciju.
Lidsabiedrība veic tiešos lidojumus no divām Baltijas valstu galvaspilsētām - no Rīgas un Viļņas, kā arī piedāvā tiešos lidojumus starp Kaļiņingradu un Kopenhāgenu.
Patlaban "airBaltic" flotē ir 28 lidmašīnas - divas "Boeing 757-200", desmit "Boeing 737-500", sešas "Boeing 737-300" un desmit "Fokker 50" tipa lidmašīnas.