Samazinātais PVN plašam pārtikas produktu klāstam budžetā radītu 80 miljonu eiro robu

Priekšlikums, piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi plašākam pārtikas produktu klāstam, budžetā radītu zaudējumus līdz 80 miljoniem eiro.

Kā zināms, tad Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko kopā ar citiem pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem un Zaļo un zemnieku savienības parlamentāriešiem rosina pienam, maizei, svaigai gaļai, olām un vairākiem skābpiena produktiem no 2021.gada 1.janvāra piemērot PVN samazināto 5% likmi. Priekšlikuma autori norāda, ka mērķis ir mazināt nodokļu slogu sociāli vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, iegādājoties ikdienas patēriņam pirmās nepieciešamības pārtikas preces.

FM veikusi šī priekšlikuma fiskālās ietekmes novērtējumu un secinājusi, ka PVN likmes piemērošana 5% apmērā maizei un graudaugu izstrādājumiem budžetā radītu zaudējumus 22 miljonu eiro apmērā, svaigai gaļai - 22 miljonu eiro apmērā, zivīm - četru miljonu eiro apmērā, bet pienam, sieram un olām - 31 miljona eiro apmērā. Kopumā budžeta zaudējumi aplēsti 79 miljonu eiro apmērā.

Savukārt, piemērojot samazināto PVN likmi 12% apmērā pilnīgi visai pārtikai, negatīvā ietekme uz budžetu indikatīvi varētu sasniegt aptuveni 200 miljonus eiro.

Vienlaikus FM norādīja, ka samazinātai PVN likmei atkarībā no apstākļiem var būt pozitīva un negatīva ietekme uz ekonomiku, un, pirms pieņemt lēmumu, piemērot samazināto PVN likmi, ir jāapsver, vai nepastāv efektīvāki alternatīvi risinājumi konkrētā mērķa sasniegšanai.

Ņemot vērā līdzšinējo Latvijas pieredzi, FM pauda uzskatu, ka samazinātā PVN likme nav efektīvākais veids sociālo jautājumu risināšanai, turklāt mazāk turīgo iedzīvotāju grupa būtu atbalstāma ar tiešiem kompensējošiem pasākumiem, jo personas ar lielākiem ienākumiem no samazinātās PVN likmes piemērošanas gūst tādus pašus fiskālos labumus, kādus gūst personas ar maziem ienākumiem.

"Būtībā PVN samazinātās likmes nav labākais fiskālais instruments, lai sasniegtu minētos mērķus, jo ne vienmēr likmju samazināšanas rezultātā tiek samazinātas konkrēto preču vai pakalpojumu cenas, kā rezultātā zaudē valsts budžets, bet sabiedrība nav saņēmusi gaidīto cenu samazinājumu un nav sasniegts valsts noteiktais mērķis. Daudz efektīvāk šos mērķus var sasniegt, izmantojot tiešos nodokļus, pabalstus, subsīdijas," norādīja ministrijā.