Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, atzina Finanšu ministrijā (FM).
LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem.
VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.
Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.
Tajā pašā laikā FM norādīja, ka 2018.gadā un 2019.gadā valsts ekonomika ir augusi, turklāt, straujāk, nekā iepriekš prognozēts. Iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu auga par 8,4%, kamēr darba samaksas fonds 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu auga par 10,2%.
"Apgrozījuma pieaugums, patēriņa pieaugums, darba samaksas fonda pieaugums un līdz ar to nozares samaksātie darbaspēka nodokļi nav viennozīmīgi interpretējami tikai ar samazinātās PVN likmes ieviešanu," piebilda FM.
Ministrijā uzsvēra, ka tieši PVN ieņēmumos samazinātās likmes ieviešana 5% apmērā ir radījusi negatīvu fiskālo ietekmi.
"Tiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids datu atlases brīdī bija augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības, tajā skaitā kuri 2018.gadā un 2019.gadā kaut vienā periodā ir norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, salīdzinot ar 2017.gadu, kad nebija PVN samazinātā likme, ieņēmumi samazinājušies par 3,45 miljoniem eiro," informēja ministrijā.
FM secina, ka tas apstiprina iepriekš veikto vērtējumu, ka ietekme uz valsts budžetu no PVN samazinātās likmes ieviešanas būs negatīva.
Vērtējot 2019.gadu, valsts budžetā iemaksājamā PVN summa salīdzinājumā ar 2018.gadu ir palielinājusies par 300 000 eiro, turpretī atmaksājamā summa pieaugusi gandrīz par vienu miljonu eiro, līdz ar to kopumā PVN ieņēmumi turpina samazināties.
Pēc FM aplēsēm, samazinātā PVN piemērošana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem 2017.gada budžetā radīja iztrūkumu 1,61 miljona eiro apmērā, 2018.gadā netika iekasēti 4,79 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 5,38 miljoni eiro.
Samazinātā likme augļiem, ogām un dārzeņiem 5% apmērā ir ieviesta uz ierobežotu laiku līdz šā gada beigām. Lai pieņemtu lēmumu par turpmāko, nepieciešams saņemt un izanalizēt Zemkopības ministrijas izvērtējumu.