Pašvaldības: Ar IIN daļas samazināšanu valsts atņem naudu pabalstiem, algām bērnudārzos

© Pixabay

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde uzsver, ka valdība nedrīkst par 5% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, kā to šobrīd piedāvā Finanšu ministrija (FM). Tas būtiski apdraudēs valsts jau papildu noteikto obligāto izmaiņu nodrošināšanu pašvaldībās nākamgad un vienlaikus pasliktinās situāciju iedzīvotājiem.

Par minētajām izmaiņām nodokļu sistēmā, iespējamiem risinājumiem un priekšlikumiem šī gada 9.septembrī LPS diskutēs ar FM.

LPS valde uzver, ka ieņēmumi no IIN ir pamatienākumi, kas nonāk pašvaldību budžetā, līdz ar to valsts plāno atņemt naudu pašvaldību pamatfunkciju veikšanai, tai skaitā dažādiem pabalstiem, bērnudārzu pedagogu algām, skolēnu brīvpusdienu apmaksai, jaundzimušo un pensionāru atbalstam, medicīnas māsu skolās un aprūpes centros atalgojumam, atlaidēm dažādiem pakalpojumiem u.c. būtiskām iedzīvotāju vajadzībām.

Tāpēc tik liels samazinājums viena gada ietvaros attiecībā pret pašvaldībām un līdz ar to iedzīvotājiem ir nesamērīgs. Turklāt ņemot vērā jau līdz šim pieņemtos vai plānotos valdības lēmumus, 2021.gadā pašvaldībām savos budžetos papildus būs jārod aptuveni 50 miljoniem eiro, kas nepieciešami saistībā ar garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa un trūcīgas personas ienākuma līmeņa celšanu, minimālās mēneša darba algas palielināšanu līdz 500 eiro, pirmsskolas pedagogu algu celšanu, pasākumiem saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu saistību izpildi u.c. pasākumiem.

Šāds lēmums skar visas Latvijas pašvaldības, tostarp arī Rīgu, kas saņem vairāk nekā 40% no IIN kopsummas. Turklāt pašvaldību ieņēmumu samazinājumu nevarēs kompensēt ar īstermiņa finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas Savienības fonda līdzekļiem, kas ieguldāms konkrētos projektos, bet ar šiem līdzekļiem nevarēs izmaksāt algas un pabalstus. Turklāt pašvaldībām būs nepieciešami līdzekļu ES fondu projektu līdzfinansēšanai, kas pēc plānotā ieņēmumu samazinājuma nebūs iespējams. Vienlaikus pašvaldības ir faktiski nostādītas nevienlīdzīgā situācijā, jo tās atšķirībā no valsts nedrīkst aizņemties līdzekļus izdevumu segšanai.

Visbeidzot LPS valde akcentē, ka šādas nozīmīgas izmaiņas radīs nelabvēlīgas sekas visā Latvijā, jo pašvaldību attīstība tiks apturēta, kas radīs negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju labklājību kopumā.

Jau ziņots, ka FM piedāvā mainīt IIN ieņēmumu proporciju, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN daļu. Patlaban pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% IIN ieņēmumu, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais