Kariņš apgalvo, ka pārdalītos IIN ieņēmumus pašvaldībām kompensēšot ES fondu nauda

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdales par labu valstij pašvaldībām nebūtu jāizjūt īpašs ienākumu kritums, jo to segs papildus investīcijas no Eiropas Savienības (ES) fondiem, žurnālistiem pēc koalīcijas sanāksmes atkārtoti apgalvoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Mainot IIN ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) jau ir uzsvērusi, ka šī nauda tiks atņemta pašvaldību pamatfunkciju veikšanai un šis ieņēmumu zudums nav kompensējams ar Kariņa iepriekš pieminētajiem ES līdzekļiem, jo tie nav novirzāmi pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai.

Kariņš skaidroja, ka nākamgad tiek plānots budžets ar ļoti lielu deficītu. "Mēs esam krīzes apstākļos, tomēr vienlaikus negrasāmies ļoti samazināt budžeta izdevumus. Latvieši parasti saka, ka parāds nav brālis, un mums visas diskusijas ir par to, ko varam atļauties, nedzenot valsti parādu izmisumā. Tāpēc jāskatās, kā optimāli izmantot esošos līdzekļus," pauda politiķis.

Politiķis atzīmēja, ka šogad, kad krīzes dēļ samazinās budžeta kopējie ieņēmumi, IIN ieņēmumu plāns gandrīz pilnībā ir izpildīts un pašvaldību budžeti faktiski neesot samazinājušies.

"IIN pārdalei par labu mediķu algām ir kompensējošie mehānismi - Eiropas atlabšanas fonda līdzekļi, kas trīs gados būs 2 miljardi eiro, kas lielā mērā tiks izmantoti pašvaldību līmenī un daļēji varēs aizvietot investīcijas," apgalvoja premjers.

Kariņš domā, ka pašvaldībām IIN pārdales rezultātā nebūtu jāizjūt īpašs līdzekļus samazinājums.

"Ja ņem vērā visas investīcijas, tad prognozēju, ka pašvaldībām pat varētu būt vairāk naudas. Tā ir diezgan smalka un sarežģīta lieta - salikt kopā visas intereses, bet es esmu no tiem, kas domā, kā pasargāt nodokļu maksātājus no nodokļu parādiem un samazināt deficītu, lai divos trīs gados tikt atpakaļ pie sabalansēta budžeta," klāstīja politiķis.

Kariņš akcentēja, ka budžeta veidošanas un nodokļu reformas plānošanas procesā ir dažādas intereses, bet valstij ir jāpilda likums, kas Saeimā pieņemts saistībā ar mediķu algām. Tāpēc viņš solīja izskatīšanai nevirzīt tādu budžeta likumu, kur nebūs iekļauti līdzekļi mediķu atalgojumam.

LETA jau ziņoja, ka FM piedāvā mainīt IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%.

Ekonomika

Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība vērsusies pie Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, aicinot izvērtēt tabakas nelegālā tirgus straujo pieaugumu, īpaši uzsverot viltoto cigarešu izplatību, aģentūru LETA informēja apvienības valdes loceklis Anrijs Matīss.