Latvijā šogad otrajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1118 eiro, kas ir par 3,9% jeb 42 eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020.gada otrajā ceturksnī augusi par 3,8%, sasniedzot 1108 eiro, kā arī sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,8%, sasniedzot 1138 eiro.
Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1105 eiro, kas ir pieaugums par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2020.gada aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada aprīli, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 3,6%, sasniedzot 1113 eiro, maijā gada pieauguma temps bija viszemākais - 2,5%, sasniedzot 1105 eiro, bet jūnijā vidējā bruto darba samaksa pakāpās par 5,6% - līdz 1134 eiro.
2020.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6%, tostarp privātajā sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 0,7%, sabiedriskajā - par 3,1%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,1%.
Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) šogad otrajā ceturksnī bija 824 eiro. Gada laikā tā pieauga par 3,9%, bet, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, - par 1,5%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 2%.
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka bruto darba samaksas mediāna 2020.gada otrajā ceturksnī bija 878 eiro, kamēr 2019.gada otrajā ceturksnī - 838 eiro. Salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, tā pieauga straujāk nekā vidējā darba samaksa (4,7%). Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad otrajā ceturksnī bija 660 eiro un gada laikā tā pieauga par 4,2%.
Tāpat statistikas pārvaldē atzīmēja, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana vai samazināšana darbiniekiem un ar darba ienākumiem saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Covid-19 krīzes ietekmē algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās straujāk nekā bruto darba samaksas fonds - par 7% jeb 53,1 tūkstoti. Darba samaksas fonda gada pārmaiņas bija 3,3% jeb kritums par 82,2 miljoniem eiro.
2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, vidējā bruto darba samaksa izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē samazinājās par 16,5% (aprīlī - par 21,4%, maijā - par 20,2%, bet jūnijā - par 10,2%), bet transporta un uzglabāšanas nozarē - par 5,1% (aprīlī - par 7,1%, maijā - par 6,5%, bet jūnijā - par 1,6%). Vidējā darba samaksa gada laikā ir nedaudz kritusies arī nekustamo īpašumu nozarē - par 1,5% un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē - par 1%.
Vidējās darba samaksas straujāks pieaugums šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada otro ceturksni bija citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē - par 14,3%, kur straujāk samazinājās pilnas slodzes darbinieku skaits (-20,2%), kamēr darba samaksas fonds saruka par 8,8%.
2020.gada otrajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo rādītāju valstī (1118 eiro) finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2160 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1813 eiro), enerģētikas (1496 eiro), valsts pārvaldes (1356 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs (1313 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1227 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1156 eiro) un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1130 eiro).
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu (646 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas (894 eiro) un izglītības (895 eiro) nozarēs.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2020.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada otro ceturksni, straujāk pieauga Latgales reģionā - par 5,3% un Pierīgā - par 4,9%. Rīgā un pārējos reģionos vidējās darba samaksas gada pārmaiņas bija līdzīgas - no 3,4% līdz 3,9%. Rīgā vidējā mēneša bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija vislielākā - 1248 eiro par pilnas slodzes darbu, bet Latgalē viszemākā - 786 eiro.
Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, mazāk ietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot statistisko apsekojumu un Valsts ieņēmuma dienesta informāciju.
Šogad Latvijā darba samaksa augs lēnāk, nekā iepriekšējos gados, kad pieaugums bija par 7-8%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA atzīmēja - šā gada otrā ceturkšņa dati liecina, ka darba tirgus sarežģītajā laika posmā ir noturējies braši. "Lai arī katastrofa prognozēta netika, šķita, ka korekcijas būs nedaudz izteiktākas," viņš sacīja.
Gašpuitis atzīmēja, ka salīdzinoši īslaicīgais un selektīvais šoks algu kāpumu ir tikai nedaudz sabremzējis. "Parasti algas reaģē ar lielāku laika nobīdi un noturīgākām likstām ekonomikā. Ja maijā gada pieauguma temps noslīdēja līdz 2,5%, tad jūnijā atguvās jau līdz 5,6%. Izteiktāko samazinājumu izjuta izmitināšanas un ēdināšanas nozarē (-16,5%) un transportā un uzglabāšanā (-5,1%) strādājošie. Niecīgu kritumu piedzīvoja arī nekustamā īpašuma (1,5%) un izklaides sfēru (-1%) darbinieki. Pārējās nozarēs izmaiņas bija pozitīvas, kaut pa nozarēm tās ir atšķirīgas, jo katra ierobežojumus izjuta atšķirīgi. Daudzās nozarēs darbs ritēja bez būtiskām izmaiņām," viņš sacīja.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts arī pauda, ka šī ir pozitīva ziņa patēriņam, bet ne pārāk laba darba devējiem, kam šis varētu būt bijis ļoti īss laika posms, kurā spiedien celt darba samaksu nedaudz atslāba.
Gašpuitis prognozēja, ka šogad darba samaksas pieaugums Latvijā būs mazāks, nekā iepriekšējos gados uzrādītie 7-8%, ko diktēs paaugstināta nenoteiktība. Tā pieturēs darbinieku ambīcijas un darba devēju vēlmi kāpināt izmaksas. Taču darbinieku iztrūkums un ekonomikas atgūšanās nākamgad varētu atkal audzēt spiedienu celt algas. To veicinās ar negurstošais pieprasījums pēc augstākām algām sabiedriskajā sektorā.
Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas iedzīvotāji šogad otrajā ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada, taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%. Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze - vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra.
Viņš atzīmēja, ka no lielākajām nozarēm algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% - līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu.
"Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% - līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu," klāstīja Strautiņš.
Viņš piebilda, ka algas visstraujāk samazinājās nozarē, kurā tās jau iepriekš bija viszemākās - sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, proti, par 16,5%. "Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās, kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šā gada otrajā ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei," sacīja Strautiņš.
Viņš minēja, ja pērn vidējā alga Latvijā palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%.
"Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros Eiropas Savienības finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "Rail Baltica", pieaugošas Eiropas Savienības fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru - pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka," klāstīja Strautiņš.