Kazāks: Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot

Covid-19 krīzes dēļ pieaugušo valsts parādu labāk mazināt gudri ieguldot patlaban pieejamo finansējumu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Komentējot prognozēto valsts parāda pieaugumu no patlaban esošajiem aptuveni 30% no iekšzemes kopproduktu (IKP) līdz aptuveni 50% no IKP, Kazāks atzina, ka Covid-19 krīzes dēļ valsts parāds piedzīvos "milzīgu lēcienu", tomēr Latvija to var atļauties.

Latvijas Bankas prezidents arī piebilda, ka valsts parādu var samazināt divos veidos - samazinot izdevumus vai audzējot ekonomiku.

Kazāka ieskatā, Latvijai patlaban pieejamie līdzekļi ir jāiegulda gudri un vairākās jomās, lai valsts parāds samazinātos uz ekonomikas izaugsmes rēķina.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka Latvijai pieejamie līdzekļi iziešanai no Covid-19 krīzes un turpmākajiem gadiem ir jāiegulda mērķtiecīgi, vērtējot atdevi visai sabiedrībai, nevis atsevišķām grupām.

Pēc Kazāka teiktā, Latvijai pieejamie līdzekļi ir jāiegulda, lai risinātu ieilgušas strukturālas problēmas, tostarp jāiegulda autoceļu sakārtošanā, izglītībā, veselības aprūpē, digitalizācijā, "zaļajās" idejās.

"Mēs šo naudu varam izmantot kā iespēju, lai paceltu Latvijas ekonomiku augstākā līmenī. Ja iegrūdīsim naudu vienā jomā, tad radīsim burbuļus, kas savukārt var radīt problēmas. Nauda ir jādiversificē, lai nepārkarsētu ekonomiku. Ja ieliksim divus miljardus eiro būvniecībā, čiks vien sanāks. Nepieciešams plašāks redzējums," pauda Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijai uz pieejamajiem papildus līdzekļiem ir jāskatās nevis kā uz naudu, kas palīdzēs izkļūt no Covi-19 radītās krīzes, bet gan kā iespēju attīstīties.