Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā šogad ir 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), secinājuši starptautiski atzīti eksperti, kuri šodien piedalās Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē "Ēnu ekonomika ekonomiskās krīzes apstākļos".
Pēc Austrijas profesora Fridriha Šneidera un Vācu doktora Andresa Būna izmantotās starptautiski pieņemtās metodoloģijas, Latvijas ēnu ekonomikas apmērs 2010.gadā ir 32%. Lietuvā tas ir 32,4%, bet Igaunijā - 29,9%.
Pēc viņu aplēsēm, 2009.gadā ēnu ekonomikas apmērs Latvijā bija 31,9%, 2008.gadā - 31,6%, 2007.gadā - 32,5%, bet visaugstāko līmeni tā sasniegusi 2006.gadā - 33,7% no IKP.
Pēc ārzemju ekspertu teiktā, Eiropas darba tirgus neelastīgums un lielais nodokļu un sociālās sistēmas iemaksu loks ir divi galvenie iemesli tik salīdzinoši lielam ēnu ekonomikas apmēram lielākā daļā Eiropas valstu. Tomēr mēģinājumi samazināt ar atalgojumu nesaistītas darba izmaksas bija tikai daļēji veiksmīgi un var izraisīt budžeta deficītu.
Lai samazinātu ēnu ekonomiku, viens no politiskajiem risinājumiem ir PVN atmaksas par darbietilpīgiem pakalpojumiem, lai stiprinātu stimulu sniegt šos pakalpojumu sociālajā ekonomikā.
Vēl viens politisks risinājums ir atbrīvot ieguldījumus mājsaimniecībās (piemēram, Vācijā 1200 eiro uz vienu mājsaimniecību gadā), no nodokļiem - ja jums ir nepieciešams rēķins, jūs nevarat veikt šādus ieguldījumus ēnu ekonomikā, norādīja eksperti.
Palielināti sodi un atklāto pārkāpumu skaits var būt veiksmīgi sevišķi jomās, kas saistītas ar organizēto noziedzību uzskata eksperti.