Eglītis: Augstās aizdevumu procentu likmes Latvijā saistītas ar banku vēlmi nopelnīt vairāk

Eirozonā augstākās kredītu procentu likmes ir Latvijā un tas ir saistīts ar banku vēlmi palielināt savus peļņas rādītājus, ceturtdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē sacīja apakškomisijas vadītājs Gatis Eglītis (JKP).

"Nav jālepojas ar Latvijas banku labākajiem peļņas rādītājiem eirozonā, pareizāk būtu lepoties ar zemākajām procentu likmēm. Tāpēc jāmeklē risinājumi, kādā veidā ietekmēt bankas pazemināt šīs likmes," uzsvēra Eglītis.

Apakškomisijas vadītājs norādīja, ka augstās procentu likmes būtiski ietekmē investīciju līmeni, ekonomisko aktivitāti valstī un kreditēšanu, kā arī kopējo valsts konkurētspēju.

"Lielāko komercbanku bilances ir tuvu ideālam, taču kreditēšana notiek gausi. Šāda situācija nav normāla," sacīja Eglītis.

Viņš norādīja, ka arī banku sektora skaidrojumi par augsto likmju iemesliem neatbilst reālajai situācijai un nav īsti korekti. Eglītis uzsvēra, ka aizbildināšanās ar 2008.gadā ciestajiem 1,3 miljardu eiro zaudējumiem nav attaisnojums, jo tie lielā mērā bija saistīti ar pašu banku bezatbildību.

"Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būtu agresīvāk jākomunicē ar lielo banku akcionāriem, norādot, ka valsts riska līmeņa vērtēšanai pēc 10 gadu rādītājiem nav īsti pamata. Arī maksātnespējas joma patlaban ir sakārtota. Tomēr pat lielajiem un "labajiem" uzņēmumiem procentu likmes ir pārāk augstas un tā ir tikai banku vēlme nopelnīt vairāk uz labo klientu rēķina," uzsvēra Eglītis.

Arī deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piekrita, ka kredītriska noteikšana pēc 10 gadu ekonomiskā cikla rādītājiem ir negodīgs arguments, ko izmanto bankas. "Krīzes ir cikliskas, pēc tām seko atkopšanās, bet pēc šāda vērtējuma rādītāji vienmēr būs negatīvi," sacīja Reizniece-Ozola.

Eglītis akcentēja nepieciešamību aktīvāk uzrunāt potenciālos reģiona investorus, atzīmējot, ka Latvijas finanšu sektora starptautiskā reputācija ir uzlabojusies un ir veikti vairāki nozīmīgi uzdevumi tās stiprināšanai, tostarp izveidojot Ekonomisko lietu tiesu, kas savu darbību uzsāks nākamgad.

Apakškomisija jautājumu par aizdevumu procentu likmēm plāno atkārtoti skatīt sēdē pēc pusgada, lai varētu izvērtēt veikto izmaiņu ietekmi, piebilda Eglītis.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre deputātiem skaidroja, ka procentu likmi nenosaka vēlme pelnīt vairāk, bet gan reālos datos balstīts risku izvērtējums.

"Bankas vēlētos kreditēt vairāk, taču uzņēmumu spēja aizņemties, ņemot vērā kapitāla pietiekamības un pelnītspējas rādītājus, ir vērtējama kā vāja. Savukārt banku izstrādātie riska modeļi ir uzraugu akceptēti," stāstīja Bajāre.

Viņa uzsvēra, ka kredītrisku nosaka visa ekonomiskā cikla rādītāji, nevis tikai dažu pēdējo gadu rādītāji. Tāpat augstās likmes nosaka gan 2008.gadā banku sektora ciestie 1,3 miljardu eiro zaudējumi, gan konkrētās banku darbības jurisdikcijas reputācija - ēnu ekonomikas līmenis un korupcijas apmēri.

Bajāre informēja, ka 92% mazo uzņēmumu EBITDA ir nulle vai arī nav aprēķināma. No visiem Latvijas uzņēmumiem EBITDA virs 100 000 eiro ir tikai 4% uzņēmumu. Aptuveni 42% uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 200 000 eiro ir negatīvs pašu kapitāls, kas ir maksātnespējas pazīme. 50% no uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 200 000 eiro strādā ar zaudējumiem, bet kopumā 44% Latvijas uzņēmumu strādā ar zaudējumiem.

"Tas liecina vai nu par peļņas neuzrādīšanu, vai par tiešām neveiksmīgu uzņēmējdarbību, kas rada tikai zaudējumus," sacīja Bajāre.

Viņa piebilda, ka patlaban zvērinātu tiesu izpildītāju piedziņā atrodas lietas pret juridiskajām personām par kopējo summu 2,1 miljards eiro jeb gandrīz trešdaļu no kopumā juridiskajām personām izsniegtā kredītportfeļa septiņu miljardu eiro apmērā.

Tāpat Bajāre norādīja, ka Latvijas mazajiem uzņēmumiem nav vēlmes aizņemties, jo 69% no mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un 49% no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nekad nav vērsušies bankās pēc aizdevuma. 36% mazo uzņēmumu arī nākotnē neplāno bankām lūgt aizdevumus.

"Latvijas bankas ir ļoti labā situācijā un spēj kreditēt, taču to neļauj daudzi objektīvi rādītāji. Dažus no šiem rādītājiem ārstēs laiks, taču jāņem vērā, ka iepriekšējā krīzē Latvijas bankas cieta daudz smagāk, arī investoru aizsardzība maksātnespējas gadījumā Latvijā ir sliktāka nekā pie kaimiņiem. Tāpat Latvijā ir krietni sliktāka uzņēmumu bilances struktūra, uzņēmumiem nav pietiekami daudz kapitāla," stāstīja Bajāre.

Asociācijas vadītāja piebilda, ka konkurence banku sektorā Latvijā ir pietiekama, jo par labiem projektiem parasti cīnās septiņas vai astoņas bankas, salīdzinājumā ar Igauniju, Lietuvu, Zviedriju un citām kaimiņvalstīm, kur konkurē tikai trīs vai četras bankas.

Kā iespējamus risinājumus Bajāre nosauca daudz aktīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī uzņēmumu ar negatīvu pašu kapitālu darbības ierobežošanu. Tāpat Bajāre uzsvēra kapitāla tirgus attīstības nepieciešamību un maksātnespējas procesa pilnveidošanu.

"Valstis ar attīstītu kapitāla tirgu spēk labāk pārvarēt jebkuru krīzi. Mums ir nepieciešami kvalitatīvi ieguldījumu objekti, lai šis tirgus attīstītos un to varētu nodrošināt spēcīgu valsts uzņēmumu kotēšana biržā," sacīja Bajāre.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns sacīja, ka patlaban Latvijas Banka piedāvā aizdevumus komercbankām ar atvieglotiem nosacījumiem, taču Latvijas Banka nevar piespiest komercbankas ņemt šos aizdevumus, lai pēc tam tos novirzītu kreditēšanai.

Bitāns norādīja, ka patlaban īsti nav mehānismu, kā samazināt procentu likmes. Latvijas tirgū darbojas četras lielas bankas un virkne mazāku. Turklāt divām no četrām lielajām bankām akcionāri ir finanšu investori, kuriem ir cita motivācija un augstākas prasības pēc peļņas.

"Iespējams, būtu nepieciešama lielāka konkurence banku tirgū, taču maz ticama ir iespēja, ka ienāk vēl kāds liels spēlētājs no malas. Drīzāk varētu notikt kādas esošas bankas pārpirkšana. Latvijā esošajām mazajām bankām patlaban ir grūti veidot konkurenci lielajām bankām, jo visi to ieņēmumi agrāk nāca no nerezidentiem un tagad tie ir apsīkuši. Savukārt iekšzemē šo banku aktivitāte nav būtiski augusi un ienākumi nespēj kompensēt zaudētos," skaidroja Bitāns.

Viņš piebilda, ka risinājums varētu būt mazo banku konsolidācija, taču pagaidām viņš nesaskata veidus, kā mazās bankas varētu apvienot savus spēkus.

Bitāns arī uzsvēra, ka Latvijas Bankas darbība Eiropas Centrālajā bankā kopš 2015.gada vērsta uz to, lai finansējums kļūtu pieejamāks un lētāks. Vairumā eirozonas valstu naudas pārnese uz ekonomiku notiek un aizdevumu likmes samazinās, taču Latvijā tas nenotiek.

"Finansējuma pusē atšķirības nav tik izteiktas un Latvijas banku rādītāji ir pat daudz labāki nekā citur Eiropā. Augstajām procentu likmēm ir saistība ar tirgus lielumu - mazās valstīs tās parasti ir augstākas. Tāpat ir saistība ar uzņēmumu ilgtspēju un konkurētspēju, jo valstīs ar konkurētspējīgākiem uzņēmumiem un produktiem ir mazāki kredītriski, kas ļauj bankām piedāvāt zemākas likmes," skaidroja Bitāns.