Lai arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) ir paredzēti virzieni, kā Latvija varētu tērēt tai turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētos 10,5 miljardus eiro, konkrētus projektus vēl nezinām, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Šteinbuka pauda gandarījumu par to, ka Eiropas Savienības (ES) valstu līderi Eiropadomē pierādīja savu briedumu un vienojās par ļoti sarežģīto daudzgadu budžetu.
"Kārtējo reizi tika pierādīta valstu savstarpējā solidaritāte, un Eiropas ļoti labi izskatās, piemēram, uz ASV fona, ko tās prezidents ved uz izolacionismu. Esmu lepna, ka mūsu premjers iesaistījies kompromisu meklēšanā," pauda Šteinbuka.
Viņa atzīmēja, ka galvenais ir tas, ka Latvijai ir izdevies vienoties par ļoti lielu naudas summu - Latvija faktiski septiņu gadu laikā saņems vēl vienu gada budžetu. Tomēr ļoti liels izaicinājums būs gudri šo naudu izlietot.
"Valdības rīcībā ir NAP, kas iezīmē galvenos virzienus, kā naudu prātīgi izmantot. Tomēr attīstības plānā neredzam absolūti konkrētus projektus, kas varētu tikt īstenoti. Milzīgs izaicinājum ir piedāvāt vērtīgus projektus un gudri tos īstenot," pauda Šteinbuka, uzsverot, ka līdztekus ir jāizveido laba audita sistēma un caurspīdīgums, lai nauda būtu iztērēta apzinīgi.
Šteinbuka uzsvēra, ka Latvijai paredzētie līdzekļi jāiztērē gudri, ceļot valsts iedzīvotāju labklājību.
Kā ziņots, otrdien ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.
