Lai lauksaimniecības zemes neizpirktu turīgāko Eiropas Savienības (ES) valstu zemkopji, Latvijā, līdz ar iestāšanos ES, tika noteikti ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi. Tā kā nākamgad beidzas šis termiņš, Saeimas deputāti apsver iespēju to pagarināt vēl par trim gadiem.
Šobrīd likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos ir noteikts, ka no 2004. gada 1. maija līdz 2011. gada 1. maijam ES dalībvalstu pilsoņiem un ES dalībvalstīs reģistrētām juridiskām personām ir ierobežojumi lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu iegādē Latvijā. ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz trīs gadus pastāvīgi jānodzīvo Latvijā un jānodarbojas ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātiem zemniekiem. Taču turpat likumā atrunāts, ka zemi var nopirkt uzņēmumi, kuru pamatkapitālā vairāk nekā puse pieder fiziskām vai juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskus līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ko Saeima apstiprināja līdz 1996. gada 31. decembrim. Saeimas deputāti Anna Seile (PS), Ilma Čepāne (PS), Kārlis Šadurskis (PS), Gunārs Laicāns (PS), Madars Lasmanis (JL) rosina izmantot iespēju pagarināt pārejas periodu par trim gadiem – tas ir, līdz 2014. gada 1. maijam, jo Latvijā ir konstatēti nopietni traucējumi Latvijas lauksaimniecības un meža zemes tirgū, ir samazinājusies nekustamā īpašuma tirgus vērtība un vispārējās ekonomiskās lejupslīdes periodā Latvijas pilsoņiem un kapitālsabiedrībām nav iespējams bez valsts atbalsta iegādāties lauksaimniecības un meža zemi un konkurēt ar personām no citām Eiropas Savienības valstīm. "Ārzemnieki izpērk Latvijas zemi, un nav pat tādas uzskatāmi redzamas uzskaites, cik hektāru lauksaimniecības un meža zemes vairs nav mūsu pilsoņu īpašumā, jo nav iespējams izkontrolēt īpašnieku izmaiņas kapitālsabiedrībās, kurām likums ir devis tiesības izpirkt zemi," atzina A. Seile. Saskaņā ar valsts Zemes dienesta informāciju ārvalstu fiziskajām personām pieder tikai 0,6 procenti no lauksaimniecības zemju kopplatības un 0,3 procenti no meža zemju kopplatības Latvijā. "Ārzemju kapitālsabiedrībām lauksaimniecības zemes un meži Latvijā pieder daudz vairāk. Un zemās cenas Latvijā vilināt vilina ārvalstniekus iepirkt mūsu zemi, tikko likumdevēja groži kļūs vēl vaļīgāki," uzsvēra A. Seile. Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka pirmajā pusē vien ārvalstniekiem pārdoti aptuveni 14 826 hektāri zemes.
Ar Saeimas deputātu vairākuma gribu attiecīgs grozījumu projekts nodots izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.