Naktsmītnes "Doma Hostel" apsaimniekotāja SIA "Brosis centrs" nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei, izsakot neapmierinātību par VID darbībām ar dīkstāves pabalstiem, pieprasot tos atmaksāt, informēja "Brosis centrs" pārstāvis Rolands Pogulis.
Savukārt VID aģentūrai LETA norādīja, ka valdības pieņemtajos normatīvajos aktos Covid-19 krīzes seku mazināšanai ir definēti konkrēti kritēriji, saskaņā ar kuriem tiek piešķirti dīkstāves pabalsti. Vienlaikus valdība ir nepārprotami norādījusi, ka, izmantojot šos atbalsta pasākumus negodprātīgi, tas ir, neatbilstoši patiesajai situācijai uzņēmumā, pabalsti uzņēmumiem būs valstij jāatmaksā.
"Dīkstāves mēnešos apstākļi uzņēmējdarbībā bija dažādi un, ar laiku situācijai uzlabojoties, varēja rasties arī objektīvi iemesli, kāpēc uzņēmumam ir jāatmaksā saņemtais pabalsts. Tā, piemēram, gadījumā, ja uzņēmuma darbība patiešām sāka atjaunoties ātrāk, nekā uzņēmējs ir plānojis, vai arī tam kādu no dīkstāvē esošajiem darbiniekiem bija jāatsauc atpakaļ, jo saņemts kāds pasūtījums un tamlīdzīgi gadījumi. Šādos gadījumos uzņēmumam pašam ir pienākums par to informēt VID un arī atmaksāt pabalstu," skaidroja VID.
Sekojot minētajam principam, 55 uzņēmēji paši vērsās VID ar vēlmi atmaksāt saņemtos dīkstāves pabalstus. Savukārt dienests ar tādu lūgumu ir uzrunājis 56 uzņēmumus, kas lielākoties bijuši nelieli komersanti.
"Brosis centrs" pamatdarbība ir naktsmītņu pakalpojumu sniegšana. Kā uzsvēra Pogulis, "Brosis centrs" apgrozījums kopš marta līdz jūnijam ieskaitot Covid-19 ietekmē ir krities par vairāk nekā 70%, "kas noticis Latvijas valdības noteikto ierobežojumu rezultātā". Pamatojoties normatīvajiem aktiem "Brosis centrs" 25.martā, 23.aprīlī, 3.maijā, 31.maijā un 30.jūnijā iesniedza VID iesniegumus par dīkstāves pabalsta piešķiršanu visiem sabiedrības darbiniekiem, tai skaitā vienīgajai valdes loceklei un uzņēmuma īpašniecei Vinetai Pogulei.
Viņš norādīja, ka uzņēmums pretendējis uz dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem, tikmēr cenšoties panākt, lai uzņēmums spētu nodrošināt vismaz minimāli apmaksāt rēķinus kreditoriem, kā arī lai saglabātu uzņēmumu un pēc krīzes beigām varētu turpināt tā darbību.
"Līdz šim viss ir saprotami, valdība sniedz atbalstu uzņēmumiem, taču kontroli pār tās sniegto atbalstu ir uzticējuši VID, kas uzņēmējiem nekad nav bijis "draudzīgs". Pēc katra "Brosis centrs" iesnieguma VID pāris dienu laikā vairākos VID busiņos divu-trīs cilvēku grupās bija klāt katrā uzņēmuma struktūrvienībā, rakstīja apsekošanas aktus, prasīja dokumentus, ne tikai telpās atrastajiem uzraugiem, par kuriem dīkstāves pabalsts netika prasīts, bet arī visiem viesiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav paspējuši tikt uz atpakaļ uz savu mītnes valsti, īsti nepaskaidrojot vizītes iemeslus," pauda Pogulis.
Pēc viņa teiktā, no VID puses bieži vien izskanējušas pretenzijas par to, "kāpēc gan tiek prasīts dīkstāves pabalsts, ja reiz cilvēki šeit nakšņo". "Tas gan neiet kopā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto - uzņēmēji cenšas saglābt savus uzņēmumus ar katru klientu, ko vien var pieņemt, lai kaut nedaudz nosegtu kreditoru rēķinus. Taču tas ir saprotams, ka tūrisma nozares uzņēmēji šo gadu ar peļņu nenoslēgs. Jautājums ir tajā, cik lielus zaudējumus kurš cietīs un vai zaudējumu apmērs spēs uzņēmumus pasargāt no maksātnespējas," uzsvēra Pogulis.
Viņš norādīja, ka "Brosis centrs" turpināja sniegt iesniegumus par dīkstāves pabalstu, "katru reizi pretī no VID saņemot ne tikai negaidītas vizītes, bet arī informācijas pieprasījumus, jaunas atskaites, kases elektroniskās kontrollentes un citu informāciju, tādējādi piespiedu kārtā visus šos dīkstāves mēnešus nodarbinot uzņēmuma vienīgo valdes locekli".
"Es saprotu, ka informācija ir jāpārbauda, bet interesantākais jau ir tas, ka pēc tam, kad valdes loceklis gatavojis visas šīs VID prasītās papildus atskaites un paskaidrojumus, VID amatpersonas norāda uz to, ka valdes loceklis vairs nav tiesīgs prasīt dīkstāves pabalstu, jo izrādās, ka viņš ir nodarbināts, un vairs neatrodas dīkstāvē," skaidroja Pogulis.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Brosis centrs" reģistrēts 2016.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Vineta Pogule, kura ir arī vienīgā amatpersona. Pogulis bija uzņēmuma prokūrists līdz 2018.gada vasarai, kad kļuva par Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes locekli. No šī amata viņu gan atlaida tā paša gada pavasarī.
Uzņēmuma 2019.gada finanšu rezultāti nav pieejami, savukārt 2018.gadā "Brosis centrs" strādāja ar 249 626 eiro apgrozījumu un guva 87 283 eiro peļņu.