Valdība atbalsta "airBaltic" pamatkapitālu uzreiz palielināt par 250 miljoniem eiro

Iepriekš valdība atbalstīja "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu līdz 250 miljoniem eiro un plānoja to darīt trīs etapos, atbilstoši vajadzībai. Tomēr, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu" Eiropas Komisijas (EK) 3.jūlija lēmumam, kas atļāva šādu atbalstu lidsabiedrībai sniegt, Ministru kabineta rīkojumā bija nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.

Vienlaikus Ministru kabinets atcēla 31.martā pieņemto valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā. Tas paredzēja atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Šodienas Ministru kabineta rīkojums paredz, ievērojot EK 3.jūlija lēmumu, atcelt 31.marta rīkojumu un noteikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma uzkrāto procentu (par periodu no šī gada 1.marta) maksājumu veikt 10.augustā.

Kā ziņots, EK piektdien pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka "airBaltic" rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. ""airBaltic" ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," uzsvēra Vestagere.

Kā skaidroja Satiksmes ministrijā, valsts atbalsts palīdzēs sekmīgāk pārvarēt Covid-19 izraisīto negatīvo ietekmi uz aviokompāniju un stabilizēt nacionālo aviācijas nozari. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka ir gandarīts par EK ieņemto lēmumu. ""airBaltic" ir un būs Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. "Lēmums apliecina, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies savlaicīgu un atbilstošu instrumentāriju uzņēmuma atbalstam, " norādīja ministrs.

Valdības lēmuma pamatā bija "airBaltic" izstrādātais jaunais biznesa plāns, kas paredz veikt ievērojamus pasākumus izmaksu samazināšanai, gan flotes samazināšanai, gan darbinieku skaita samazināšanai.

"airBaltic" biznesa plāns "Destination 2025 clean" nākamajos gados paredz 50 "Airbus A220-300" lidmašīnu floti, kas nozīmē, ka darbinieku skaits pārsniegs 2000. Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 "Airbus A220-300" lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021.gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 "Airbus A220-300" lidmašīnām līdz 2023.gada beigām. Papildu 30 "Airbus A220-300" lidmašīnu pasūtīšanas iespēja paliek nākotnes izaugsmei.

Lidsabiedrības mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais uzņēmums "Aircraft Leasing 1" pamatkapitāla palielināšanā nolēmis nepiedalīties.

Latvijas valstij patlaban pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.

"airBaltic" pamatkapitāls ir 256 472 824 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.