Valdība atbalsta "Latvijas dzelzceļa" pamatkapitālā ieguldīt 32 miljonus eiro

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Ministru kabinets šodien atbalstīja valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) pamatkapitāla palielināšanu 32,422 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu kompānijas infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī saglabātu esošās loģistikas ķēdes, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Lēmuma pamatā ir Covid-19 ierobežošanas rezultātā radītās ilgtermiņa ekonomikas lejupslīdes tendences kaimiņvalstīs, prognozētais pasažieru pārvadājumu samazinājums starptautiskajā un iekšzemes satiksmē, kā arī šā gada pirmā ceturkšņa kravu pārvadājumu apmēra un ar to saistīto infrastruktūras izmantošanas maksājumu samazinājums.

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem un, lai nodrošinātu finanšu situācijas stabilizēšanu nozarē, valdība šodien lēma atbalstīt apropriācijas palielināšanu 32,422 miljonu eiro apmērā SM programmā "Nozaru vadība un politikas plānošana" pamatkapitāla palielināšanai "Latvijas dzelzceļš". Tas ir nepieciešams LDz īstenoto investīciju dzelzceļa infrastruktūrā finansēšanai un lai segtu pamatsummas maksājumus iepriekšējos gados uzņemtajām kredītsaistībām investīciju projektu īstenošanai.

Lai veicinātu krīzes pārvarēšanu un ekonomikas atlabšanu dzelzceļa nozarē saistībā ar Covid-19 izraisītajām negatīvajām sekām un ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, kā arī nozares plānošanas dokumentos minēto vajadzību finansēt pasažieru segmentu pilnā apmērā, valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem lēma piešķirt arī 14,225 miljonu eiro LDz izdevumu kompensēšanai par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 2020.gadā.

Tāpat valdība atbalstīja 13,011 miljonu eiro piešķiršanu SM, lai tā nodrošinātu normatīvajos aktos un Daudzgadu līgumā noteikto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvaru 2020.gadā. Piešķirtie finanšu līdzekļi tiks izmantoti valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izdevumu segšanai.

Kā ziņots, martā LDz informēja, ka uzņēmumam nepieciešami 25 miljoni eiro no valsts budžeta 2020.gada finanšu līdzsvara nodrošināšanai un 15,8 miljoni eiro neattiecināmo izmaksu kompensēšanai par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu šogad.

Uzņēmums pārstāve Ella Pētermane toreiz aģentūrai LETA skaidroja, ka 2019.gads Latvijas transporta un tranzīta nozarei bija sarežģīts gan globālā, gan reģionālā līmenī - dažādu ārēju faktoru dēļ būtiski samazinājās kravu pārvadājumu apmērs. Šī situācija būtiski ietekmēja visu Latvijas transporta nozari, bet visspēcīgāk tas ir skāra tranzīta jomā darbojošos uzņēmumus, tostarp LDz.

Arī šā gada pirmo divarpus mēnešu kravu pārvadājumu tendences, kā arī pašreizējie pasaules un reģiona ekonomiku potenciāli satricinošie notikumi liecina, ka situācija, kas saistīta ar kravu pārvadājumu apmēriem, būtiski neuzlabosies vai, iespējams, pat pasliktināsies, norādīja kompānijā.

"Tādējādi, lai gan Latvijas tautsaimniecības interesēs dzelzceļa tīkla darbību nepieciešams saglabāt pilnā apmērā, neskatoties uz jau pagājušā gada nogalē uzsāktajiem striktajiem izmaksu optimizācijas un darbības efektivitātes palielināšanas pasākumiem, LDz 2020.gadā nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, jo ieņēmumi ir samazinājušies tik būtiski, ka tie nesedz izmaksas, kuras jau šobrīd ir samazinātas iespējami zemākajā līmenī, vienlaikus neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un kustības drošību," klāstīja kompānijā.

Pamatojoties uz daudzgadu līguma nosacījumiem, LDz informēja Satiksmes ministriju, ka tiek plānota infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nosacījumu neizpildīšanās jau 2020.gada pirmajā ceturksnī, tādēļ šogad ir nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanai apmēram 25 miljonu eiro apmērā.

Tāpat LDz nepieciešami papildus finanšu līdzekļi 15,8 miljonu eiro apmērā, lai kompensētu neattiecināmās izmaksas pilnā apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai visa 2020.gada laikā.

LDz pamatkapitāls pašreiz ir 256,720 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums pērn strādāja ar 183,28 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies no 4,178 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 32 430 eiro, noslēdzoties 2019.gadam.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais