Utilizācijai nodoto elektrisko un elektronisko iekārtu apjoms, pēc Eleco aplēsēm, šogad salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājies par 35 procentiem. Eleco to skaidro ar valstī ieviestās elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) atkritumu apsaimniekošanas sistēmas neefektivitāti, savukārt Vides ministrija – ar elektronisko iekārtu tirdzniecības samazinājumu.
"Nolietotās elektriskās iekārtas, kas netiek nodotas otrreizējai pārstrādei, ne tikai palielina noglabājamo atkritumu daudzumu, bet var radīt nopietnu vides piesārņojumu, jo šo preču ražošanā tiek izmantotas vairāk nekā 1000 dažādas vielas, no kurām daļa ir pieskaitāma pie bīstamo kategorijas. EEI atkritumi var apdraudēt pat cilvēku dzīvību, ja tie netiek laikus savākti un atbilstoši pārstrādāti," uzsvēra Eleco direktors Arnis Kozlovskis.
Pēc viņa teiktā, pašlaik Latvijas teritorijā darbojas aptuveni 175 vietas, kurās tiek nodrošināta nolietoto elektroiekārtu pieņemšana, taču savāktie apjomi nevis palielinās, bet sarūk.
Vides ministrija piekrīt SIA Eleco teiktajam, ka samazinās pārstrādāto elektrisko un elektronisko iekārtu apjoms, taču tam pēc Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta piesārņojuma novēršanas un atkritumu nodaļas vecākās referentes Ilzes Doniņas skaidrojuma ir objektīvi iemesli: jo 2009. gadā ir samazinājies arī pārdoto elektrisko un elektronisko iekārtu apjoms – tātad netiek pirktas jaunas elektriskās un elektroniskās iekārtas, savukārt iedzīvotāji un citi atkritumu radītāji neatbrīvojas no vecajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kuras labākā ekonomiskajā situācijā būtu kļuvušas par atkritumiem. Latvijas tirgū laisto elektrisko un elektronisko iekārtu apjomi ir sarukuši no 36 337 tonnām 2007. gadā līdz 14 369 tonnām 2009. gadā.
"Nolietotās elektropreces ir jānodod otrreizējai pārstrādei īpaši šim nolūkam izveidotiem uzņēmumiem, taču nav noteiktas nekādas soda sankcijas vai kāda uzraudzības kārtība, un tas, vai izmest veco tosteri miskastē vai nodot speciālam pārstrādātājam, šobrīd ir uz katra iedzīvotāja un uzņēmuma sirdsapziņas. Bieži saskaramies ar situācijām, kad ikdienā nolietotās elektroiekārtas tiek vieglprātīgi izmestas sadzīves atkritumu konteinerā, jo tā ir ērtāk, neskatoties uz to, ka ierīces, kas darbojas ar elektrību, var saturēt videi bīstamas vielas vai materiālus," uzsvēra A. Kozlovskis.
Vides ministrija skaidro, ka viens no atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā noteiktajiem prioritārajiem attīstības virzieniem ir atkritumu savākšanas dalītās sistēmas attīstība. Tai ir paredzēts arī ES Kohēzijas fondu finansējums. "Par atkritumu savākšanas laukumu izvietojumu lēmumu pieņem attiecīgā pašvaldība, tā kā šāda laukuma izvietošana ir cieši saistīta ar pašvaldības teritoriālplānojumu, tāpēc, iespējams, atkritumu dalītās savākšanas laukumi ne vienmēr atrodas tajās vietās, kuras visiem iedzīvotājiem ir visērtāk pieejamas," pieļāva I. Doniņa. Un, ja ražotāju neapmierina attiecīgās pašvaldības izveidotā sistēma, šādam ražotājam ir visas iespējas pašam izveidot savākšanas punktus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanai, ņemot vērā iedzīvotāju iespējas piekļūt šādiem punktiem, teica I. Doniņa.
Pēc Eleco vadītāja viedokļa, mazais utilizācijā nodoto preču apjoms arī parāda iedzīvotāju patieso attieksmi pret apkārtējo vidi. "Vides sakopšanas masu pasākumi kļuvuši tikpat kā par nacionālajiem svētkiem, kuri saista cilvēkus galvenokārt patīkamās kopā būšanas dēļ, bet patiesā attieksme pret vidi atspoguļojas tieši šajos it kā nenozīmīgajos ikdienas paradumos," ar rūgtumu sacīja A. Kozlovskis.