Eksperti: Nav pamata cerēt uz būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu Covid-19 dēļ

© f64

Covid-19 krīzes iespaidā mājokļu cenās īpašas izmaiņas nav novērotas un arī nākotnē nav pamata cerēt, ka cenas īpašumiem kritīsies, stāsta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Covid-19 krīzes iespaidā ir ievērojami samazinājies darījumu skaits nekustamo īpašumu tirgū, notikušo darījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājies par apmēram 30-40%.

"Šobrīd gan mēs uzskatām, ka ir pagājis pārāk maz laika kopš Covid-19 krīzes sākuma, lai varētu novērtēt ietekmi un sekas, ko tā radījusi nekustamo īpašumu tirgum. Īpašumu cenas līdz Covid-19 sākumam nebija nekādos griestos, lai būtu iemesls domāt, ka tagad cenas pēkšņi strauji samazināsies. Nav jau īsti kur tām cenām gāzties. Ir drīzāk samazinājies piedāvājums, jo cilvēki nogaida un notiek tā teikt "vispārējās ekonomikas vides atelpa"," sacīja Šmits.

Viņš piebilda, ka šī Covid-19 krīze gluži nav salīdzināma ar 2007.-2009.gada ekonomisko krīzi, jo kustības tirgū, ja arī notiek, ir tikai 1-2% robežās.

"Aktivitāte tirgū kopumā ir kritusies, ja cenas nav būtiski samazinājušās, tad darījumu skaits gan. Notikušo darījumu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājies par apmēram 30-40%. Taču tas ir absolūti normāli - ja cilvēki neiet ārā no mājas, pašizolējas, tad domāt par īpašuma iegādi ir pēdējais, ko gribas darīt laikā, kad ir svarīgas eksistenciālās lietas," skaidroja Šmits.

Jautāts, vai Covid-19 krīze ilgtermiņā var atstāt tādu ietekmi, kā iepriekšējā krīze, kas pirms 10 gadiem izraisīja būtisku īpašumu cenu samazināšanos, Šmits atbildēja, ka tas ir tas, ko patlaban nevar prognozēt.

"Ko nozīmē ilgtermiņā? Vai būs Covid-19 otrais vilnis vai nebūs? Ja šobrīd runā, ka otrā viļņa nebūs, tad es gribētu teikt, ka šai krīzei nebūs nekādas ietekmes. Ja runājam par cenu samazināšanos iepriekšējā krīzē, tad cenu indekss 2007.gadā otrreizējā tirgū bija 1620 eiro par kvadrātmetru, šobrīd tas ir 820 eiro par kvadrātmetru. Tāpēc īsti par cenu samazināšanos šobrīd nav nekāda pamata runāt," uzsvēra Šmits.

Viņš piebilda, ka šobrīd nevar runāt par ilgtermiņa ietekmi, jo, vai tas būs gadu divus vai trīs, to nevar prognozēt - neviens nezina, kā šis vīruss tiks ierobežots, apkarots.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais