“Lai gan 2010. gads tūrisma nozarē iesākās pesimistiski, pēdējās ekspertu prognozes un pieejamie rādītāji liecina par tūrisma nozares atveseļošanās pazīmēm,” atzīst Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs.
2009.gadā pasaules finanšu krīzes rezultātā robežšķērsotāju skaits Latvijā samazinājās par 14%, apkalpoto tūristu skaits naktsmītnēs - par nepilniem 30%. Savukārt šā gada pirmajā pusē apkalpoto tūristu skaits naktsmītnēs palielinājies par 5%, salīdzinot ar 2009.gada 1.pusgadu. Pieaudzis viesu skaits gan Rīgā, gan reģionos, pamazām pieaug to tūristu skaits, kas Latvijā vēlas uzturēties ilgāk.
“Šādu nelielu nozares kāpumu arī prognozējām Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010-2015.gadam. Pieejamie dati un viedokļi par šo sezonas saskan arī ar stratēģijā minētajām tendencēm dažādu tūrisma produktu pieprasījumā, orientāciju uz dabiskajiem Latvijas tūrisma resursiem balstītiem tūrisma produktiem,” teic A. Slokenbergs.
Viņš gan norāda, ka naktsmītnēs apkalpoto tūristu skaits ievērojami straujāk – par 13% - pieaudzis Igaunijā, bet Lietuvā kāpums ir mazāks – 2%. Daļēji šie dati skaidrojami ar to, ka gada sākumā Latvijā, tāpat kā Lietuvā tūrisma nozari papildus ekonomiskajai krīzei būtiski ietekmēja paaugstinātā PVN likme naktsmītņu pakalpojumiem, kas jau tā zemā pieprasījuma apstākļos neļāva konkurēt ar citiem galamērķiem, tostarp Igauniju. No maija tā Latvijā atkal tika samazināta, un tas nozares vērtējumā palīdzējis noturēt pakalpojumu kvalitāti par pieņemamu cenu. Šā faktora, kā arī labo laikapstākļu ietekme varētu atainoties salīdzinoši labākos 3. ceturkšņa rādītājos.
Visās valstīs nedaudz palielinājies arī vietējo tūristu skaits, Latvijā – par 6%, kas tomēr ir mazākais rādītājs absolūtos skaitļos (170 314) starp Baltijas valstīm.
Straujāk kā no citām valstīm, Baltijā pieauga tūristu skaits no Krievijas un Skandināvijas. Latvijā naktsmītnēs apkalpoto tūristu skaits no Krievijas palielinājās par 47%.
Pašlaik vēl nav pieejami oficiālie tūrisma attīstības rādītāji par 3.ceturksni, bet TAVA aptaujāto ekspertu izteikumi liecina par salīdzinoši veiksmīgu sezonu.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija prognozē, ka 2010.gadā viesnīcu noslogojums varētu pieaugt par 10%. Grūtāk klājas 1-līdz 3-zvaigžņu viesnīcām, jo 4-, 5-zvaigžņu viesnīcām būtiski samazinot cenu, klienti labprātāk izvēlas tās. Pamazām pieaug tūristu skaits, kas Latvijā vēlas uzturēties ilgāk, pieaug interese par reģionu viesnīcām. Pozitīvi rezultāti pēc asociācijas pāstāvju domām sasniegti, pateicoties privātā sektora, pašvaldību, TAVA, Rīgas tūrisma attīstības biroja, transporta uzņēmumu kopīgi īstenotajām aktivitātēm.
Latvijas tūrisma aģentu asociācija ALTA novērojusi intereses atjaunošanos par Rīgu kā biznesa un korporatīvo pasākumu norises vietu no Skandināvijas, Krievijas un Baltijas valstīm. Tūroperatori apkalpojuši ievērojami vairāk tūristus no Krievijas un Somijas, pieaugusi arī interese no Ķīnas un Latīņamerikas.
„Lauku Ceļotājs” sezonu lauku tūrismā vērtē kā veiksmīgu, galvenokārt, pateicoties labajiem laika apstākļiem. Lauku tūrismā vasarā prognozēts 15% pieaugums pret iepriekšējo vasaru, taču sliktā gada sākuma dēļ kopējie gada rezultāti var arī nebūt labāki. Lauku tūrisma mītnēs četras reizes vairāk apkalpoti Krievijas tūristi, par aptuveni 20% pieaudzis tūristu skaits no Vācijas.
Reģionus aktīvi apceļojuši lietuvieši, igauņi, Krievijas tūristi, novērota tūristu skaita palielināšanās no Polijas, Šveices, secinājušas reģionālās tūrisma asociācijas. Vietējie ceļotāji ļoti ekonomējuši līdzekļus, kas ietekmējis arī viesnīcu un viesu māju izmantošanas rādītājus. Pieaugusi interese par dabas tūrismu, velotūrismu, laivošanu, pārgājieniem, specifiskiem nišu produktiem, kā, piemēram, putnu vērošanu, botāniku, sēņošanu. A. Slokenbergs atgādina mārketinga stratēģijā pausto, ka “fokusēšanās uz konkrētām mērķa auditorijām un nišām būs veiksmes atslēga nākotne”, ko apstiprina arī līdzšinējās šā gada tendences. “Tās prāda, ka arī ar Latvijs tūrisma tēlu “Nesteidzīga atpūta Latvijā” esam trāpījuši mērķī,” gandarīts TAVA vadītājs.