Konkurences padome (KP) ķērusies pie elektronisko komunikāciju un televīzijas (TV) tirgus dalībnieku pozīciju vērtēšanas, lai nepilnu divu mēnešu laikā pieņemtu lēmumu par vairāku tirgus spēlētāju apvienošanos.
Nozares pārstāvji uzsver, ka Baltkom un Izzi apvienošanās faktiski nozīmē jauna monopoluzņēmuma veidošanos, kas nebūs izdevīgs ne skatītājiem, ne pašām TV, kas ražo saturu.
Baidās par diktātu
Lai arī viens no trim apvienošanās uzņēmumiem – Baltkom ir Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) biedrs, tās izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka jebkurš monopols var radīt zināmas bažas raidorganizācijai, jo "šis monopols var sākt diktēt noteikumus. No tā mēs baidāmies, gribam, lai šī apvienošanās radītu tikai un vienīgi vienlīdzīgus spēles noteikumus, nevis monopolstāvokli tirgū."
Provizoriski aprēķini liecina, ja Baltkom un Izzi apvienosies, radīsies dominējošs tirgus dalībnieks, kuram piederēs 70 līdz 80 procentu tirgus daļa Rīgā, tas ir – apmēram 300 000 mājsaimniecību.
LRA vadītāju satrauc iespēja, ka apvienošanās rezultātā tapušais uzņēmums varētu radīt nevienlīdzīgus noteikumus raidorganizācijām un to varētu izmantot ļaunprātīgi. "Ņemot vērā, ka kopējais klientu skaits var būt liels, tas dod iespējas diktēt noteikumus, it sevišķi Rīgā, kur ir vislielākā auditorija un pirktspējīga auditorija. Protams, KP būs ļoti rūpīgi jāseko, lai tas tā neizveidotos. Tas varētu radīt kādas domstarpības tirgus spēlētāju vidū. Viena lieta, ka var sadārdzināties pakalpojumi, otra, lai šiem tirgus spēlētājiem, kļūstot par ietekmīgiem, tie nediktētu savus noteikumus arī brīžos, kad jāslēdz vienošanās par programmas izvietošanu satura veidotājiem. Lai neizveidotos situācija, ka mēs jūs ņemsim tad, ja jūs darīsiet tā," norāda LRA izpilddirektore G. Līdaka.
Cietīs skatītāji
To, ka monopolstāvokļa izveidošanās TV tirgū ir bīstama lieta, atzīst arī mediju eksperte Anda Rožukalne, uzsverot, ka skatītājiem būs jāmaksā pat par bezmaksas kanālu skatīšanos. "Visu laiku skatītāji ir pakļauti viņu paketēm, un tas ir slikti. Jau agrāk bija novērotas disproporcijas gan pēc valodas, gan pēc satura, jo izpatīk kaut kādai masu gaumei. Visi mediji paliek maksas, bet īstenībā skatītāju izvēle samazinās. Šajā gadījumā problēmas atkal ir ar izvēli, jo cieš skatītāji," ir pārliecināta A. Rožukalne.
Neapmierinātību ar esošo Baltkom praksi jau ir paudusi TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena, kura neslēpj, ka šis uzņēmums izvairās noslēgt līgumu ar vietējiem kanāliem, kā, piemēram, TV6, lai veiktu samaksu par šā kanāla iekļaušanu savā paketē. "Esam nobažījušies, ka šāda veida praksi var pārņemt arī jaunais uzņēmums, bet cietējs būs skatītājs, kurš neredzēs savu iemīļoto kanālu. Mums ir bažas, ka jaunais kopuzņēmums, izmantojot savu dominējošo pozīciju tirgū, var šādā veidā iznīcināt vietējos TV kanālus," apgalvo B. Zūzena.
Abonentmaksas ārzemju kanāliem
Tāpat tiek pārmests par Baltkom netaisnīgo rīcību, kas radusies saistībā ar tās iekasētajām abonentmaksām, kuras maksā skatītājs. "Ne santīma no šīs naudas nenonāk līdz vietējiem TV kanāliem, tajā pašā laikā Baltkom atrod iespēju maksāt lielajiem ārzemju kanāliem. Tādēļ mēs lūdzam KP veikt regulējumu, lai jaunais uzņēmums neapdalītu vietējos TV kanālus, tajā pašā laikā izdabājot lielajiem ārzemju kanāliem," piebilst TV3 ģenerāldirektore.
Šādu situāciju, kad skatītāju maksātās abonentmaksas nonāk ārvalstu, nevis vietējo TV kasēs, neatbalsta arī mediju eksperte A. Rožukalne. "Tā ir baisa problēma, ka satura radītāji negūst nekādu labumu no sasniegtās auditorijas, bet starpnieks tehnoloģiski piegādā un gūst labumu. Skaidrs, ka tā ir jārisina, lai arī cik daudz kanālu būs savilkti TV paketēs, bez satura tie nevienam nebūs vajadzīgi. Jo skatītājiem svarīgi ir tas, lai būtu vairāk spēcīgu programmu, taču būtībā Baltkom programma ir vienveidīga. Baltkom ir ieinteresēts savu kanālu popularizēšanā, taču tas nav labākais risinājums no auditorijas viedokļa. Varu saprast biznesa ambīcijas, bet medijiem visā pasaulē koncentrācija ir ļoti ierobežota, pat vairāk nekā citās biznesa jomās," spriež A. Rožukalne.
KP lēmumu par Baltkom, Izzi un EST Risinājumi sola pieņemt līdz 15. novembrim.