BTA: Līgas saņem procentuāli lielākas apdrošināšanas atlīdzības nekā Jāņi

© REUTERS/SCANPIX/LETA

Līgas acīmredzot ir apzinīgākas īpašuma un veselības apdrošināšanas polišu īpašnieces nekā Jāņi, viņas arī salīdzinoši biežāk piesaka apdrošināšanas gadījumus - lai gan Līgu Latvijā ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā Jāņu, viņām izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms atpaliek vien par 63% no Jāņiem izmaksātā, secināts apdrošināšanas akciju sabiedrībā "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

Latvijā reģistrēti 49 272 Jāņi un 10 443 Līgas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotie dati.

"Acīmredzot Līgas ir gan apzinīgas apdrošināšanas polišu pircējas, gan arī salīdzinoši biežāk tās izmanto un saņem apdrošināšanas atlīdzības," lēš BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Pērn Jāņi pieteikuši 5536 apdrošināšanas gadījumus, bet Līgas - 3047 apdrošināšanas gadījumus, un viņiem izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības attiecīgi 844 562 eiro un 305 038 eiro apjomā.

"Visvairāk apdrošināšanas gadījumu 2019.gadā pieteikts veselības apdrošināšanas sektorā: Jāņi 4747 reizes vērsušies pie BTA saistībā ar veselības apdrošināšanu, viņiem izmaksātas atlīdzības 204 384 eiro apjomā. Līgām šāda nepieciešamība bijusi 2720 gadījumos, un viņas saņēmušas atlīdzības kopumā 105 241 eiro apmērā," stāsta K. Liepiņš.

"Otrs lielākais apdrošināšanas gadījumu skaits reģistrēts saistībā ar OCTA polisēm, un te Līgas jau gandrīz panākušas Jāņus - Jāņi iesnieguši 150 OCTA polišu atlīdzības pieteikumus, Līgas - 118 pieteikumus. Attiecīgi Jāņiem izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības par 203 075 eiro, bet Līgas OCTA atlīdzībās saņēmušas 114 182 eiro," viņš piebilst.

K. Liepiņš aicina visus līgotājus saudzēt savu un apkārtējo veselību un atbildīgi izturēties pret automašīnas vadīšanu svētku periodā.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šajos Jāņos uzrunās ar pēdējo gadu efektīvāko pretreibuma kampaņas seriālu "Dusmīgs, toties dzīvs!"

CSDD kampaņu, kā arī regulāro Valsts policijas reidu rezultātā šogad reibumā izraisītajās avārijās bojā gājušo skaits ir samazinājies astoņas reizes, bet ievainoto skaits - četras reizes. Pagājušajā gadā reibuma dēļ ceļu satiksmē bojā gāja 14, bet ievainoti - 232 cilvēki.

Šajā jomā Eiropā Latvija ir viens no līderiem - laika posmā no 2006. līdz 2016.gadam Latvija ir trešā labākā valsts Eiropas Savienībā, kurai izdevies samazināt reibumā izraisītajās avārijās bojāgājušo skaitu. Turklāt Eiropā vidēji 25% letālu traģēdiju notiek, braucot reibumā, bet Latvijai šis rādītājs ir tikai 10%.

Sabiedrības izglītošana, aicinot nebraukt reibumā, jāturpina - to pierāda pērn veiktais CSDD pētījums, kurā secināts, ka divas trešdaļas respondentu braukšanu reibumā vēl aizvien uzskata par problēmu. Turklāt katrs piektais aptaujātais atzinies, ka viņš vai viņa paziņa ir iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, jo kāds autovadītājs bija sēdies pie automašīnas stūres pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.

Tāpat 13% cilvēku neslēpa, ka viņiem pēdējo trīs gadu laikā gadījies vadīt auto alkohola reibumā. Kā attaisnojumu šādai rīcībai respondenti visbiežāk minēja nepietiekami izgulētu reibumu vai arī to, ka pēc ballītes bija jānokļūst mājās. Uz jautājumu: "Kas atturētu cilvēkus no sēšanās pie stūres reibumā?", kā atbildes minētas paša vai citu cilvēku negatīvā pieredze, bargāki sodi un efektīvas satiksmes drošības kampaņas. Kampaņa "Dusmīgs, toties dzīves!" tiek rīkota sadarbībā ar Valsts policiju, un tā tiek finansēta no OCTA līdzekļiem, informē CSDD.

Svarīgākais