LIZDA: izglītības un zinātnes budžets nākamajam gadam joprojām neskaidrs

Arī pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem skolotājiem nav viesta skaidrība par nākotni. Tādēļ arodbiedrība gaidīs jaunās valdības soļus, esot gatavībā "celties kājās" un cīnīties par algām, izglītības un zinātnes budžetu.

Pēc pagājušajā nedēļā publiski izskanējušās ziņas par iespējamu pedagogu algas samazinājumu nākamgad, LIZDA ir apņēmusies to nepieļaut, jo atalgojuma vēl lielāks samazinājums būtu klaja ņirgāšanās par skolotājiem. Lai ieviestu skaidrību par nākamā gada valsts budžeta aprisēm izglītībai un zinātnei, arodbiedrība vakar tikās ar IZM vadību LIZDA padomes atklātajā sēdē.

Uz sēdi bija ieradušies desmit ministrijas pārstāvji. IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks minēja, ka IZM no Finanšu ministrijas ir saņēmusi informāciju par nākamā gada valsts budžeta bāzes finansējumu, kas izglītībai un zinātnei saglabāts šī gada apjomā. Patlaban neesot pamata runāt par iespējamu budžeta samazinājumu. Taču neviens no IZM speciālistiem nespēja sniegt arodbiedrībai skaidru atbildi par 2011.gada valsts budžetu un vai šāds finansējums saglabāsies. IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics atgādināja, ka nākamā gada valsts budžets būs jāsamazina par 395 miljoniem latu, bet šobrīd vēl nav zināms samazināšanas scenārijs. Vienlaikus norādot, ka budžeta samazinājums izglītībai un zinātnei nav pieļaujams!

Par tikšanās rezultātiem LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško minēja: "Tā bija skaista IZM atrunāšanās. IZM stāstīja par lietām, kuras mums jau ir zināmas, norādot - nākotne būs skaidra tikai pēc vēlēšanām, kad jaunievēlētie deputāti izskatīs 2011.gada budžeta projektu."

Tikšanās laikā tika izskatīti jautājumi par pedagogu darba samaksas principiem un kārtību, speciālo izglītības iestāžu finansēšanu, situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, kā arī daudziem citiem jautājumiem.

Savukārt, pēc LIZDA padomes tikšanās ar ministrijas vadību, notika diskusijas starp arodbiedrību un partijām pirms 10.Saeimas vēlēšanām, runājot par problēmām izglītībā, zinātnē un partiju redzējumu to risināšanai. Diskusijās ar LIZDA padomi piedalījās Jakovs Pliners (PCTVL), Kārlis Šadurskis (Vienotība), Māris Krastiņš (PLL), Anita Jākobsone (SC), Rolands Broks (ZZS), Ingūna Raituma (VL-TB/LNNK), Andrejs Zagorskis (Atbildība).

Uz jautājumu kā balsos, ja būs jāizšķiras par pedagogu algas samazinājumu, J.Pliners, R.Broks, I.Raituma, A.Zagorskis, K.Šadurskis atbildēja, ka balsošot pret pedagogu algas samazinājumu. M.Krastiņš atbildēja izvairoši, minot, ka nevar pateikt "par" vai "pret", jo jāredz budžets kopumā un visiem deputātiem noteikti jāizprot lēmumu iespējamās sekas. K.Šadurskis balsošot pret, bet nevēloties izslēgt, ka varam nonākt situācijā, kur gribot vai negribot ir jāsaskalda klavieres, lai izkurinātu skolas krāsni. Arī A.Jākobsone nevēloties samazināt izglītības budžetu, bet tai pat laikā esot lielāks skaits jautājumu - pensijas, veselība un tad izglītība.

Savukārt, uz jautājumu - kādam būtu jābūt atalgojumam, lai Jūs būtu gatavs strādāt par skolotāju lauku skolā, partiju pārstāvji atbildēja: J.Pliners - par valsts ierēdņa vidējo algu (Ls 420); A.Zagorskis - jau šobrīd strādāju skolā par skolotāju un saņemu Ls 270, bet tas ir krietni par maz, jo algu vajadzētu piesaistīt vidējai algai tautsaimniecībā; I.Raituma - par atalgojumu divu minimālo algu apmērā; M.Krastiņš - par Ls 354; K.Šadurskis - par vidējo algu publiskajā sektorā (Ls 500); R.Broks - par vidējo algu konkrētajā pašvaldībā; A.Jākobsone - par vidējo algu publiskajā sektorā.

Ekonomika

Šosezon stāsies spēkā jaunas prasības ziemas riepām, un no 1.decembra ceļu satiksmē varēs izmantot tikai tādas ziemas riepas, kas marķētas ar "kalna un sniegpārsliņas" apzīmējumu, aģentūrai LETA pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).