Latvijā mājsaimniecību patēriņa izdevumi pagājušajā gadā bija vidēji 423 eiro apmērā uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.
Patēriņa izdevumu pieaugumu salīdzinājumā ar 2016.gadu, kad mājsaimniecību tēriņi veidoja 333 eiro vidēji uz vienu iedzīvotāju, veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums.
2019.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, strādājošo neto darba samaksa pieauga par 26% jeb 162 eiro, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 3,4 procentpunktiem, turpretī bezdarbs samazinājās 3,3 procentpunktiem.
Gan izdevumu pieaugums, gan inflācija 2019.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu bija visās patēriņa izdevumu grupās. Tostarp visvairāk izdevumi auguši mājokļa iekārtojumam un piederumiem - par 50%, no tiem galvenokārt mājsaimniecības ierīcēm, kā arī dažādām precēm un pakalpojumiem - par 49%, no tiem galvenokārt apdrošināšanai un personīgai aprūpei, kafejnīcām un viesnīcām - par 43%, no tiem galvenokārt ēdināšanas pakalpojumiem, un sakariem - par 41%, no tiem galvenokārt interneta pakalpojumiem.
2019.gadā visvairāk naudu tērēja mājsaimniecības Rīgā - vidēji 521 eiro uz mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt vismazāk - laukos, izdevumiem veidojot vidēji 356 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Citās Latvijas pilsētās izdevumi ir par 98 eiro lielāki nekā laukos - 454 eiro.
Turpat divas trešdaļas (65%) no kopējiem patēriņa izdevumiem tika tērēts ikdienas vajadzību nodrošināšanai - pārtikai, transportam, mājoklim, apģērbam un apavu iegādei, kā arī veselībai.
Uzturam mājsaimniecības pagājušajā gadā mēnesī tērēja 98 eiro jeb 23% no visiem izdevumiem. Otrā un trešā lielākā prioritāte bija mājoklis un transports - katrs no tiem veidoja 14,6% jeb 62 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī.
Vislielākie patēriņa izdevumi atkarībā no mājsaimniecības tipa pērn bija vienatnē dzīvojošo vīriešu mājsaimniecībās - 609 eiro vidēji mēnesī, kas ir par 29% vairāk nekā vienatnē dzīvojošo sieviešu (attiecīgi 474 eiro mēnesī).
Statistikas pārvaldē arī norādīja, ka sieviešu un vīriešu patēriņa izdevumu paradumi atšķiras. Vienatnē dzīvojošie vīrieši 5,2 reizes vairāk tērē transportam, 3,8 reizes vairāk alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai un 3,5 reizes vairāk kafejnīcām un viesnīcām nekā sievietes. Savukārt vienatnē dzīvojošās sievietes 1,7 reizes vairāk tērē veselībai nekā vienatnē dzīvojošie vīrieši.
Ņemot vērā, ka vidēji sieviešu ienākumi ir zemāki, pamatvajadzību segšanai vientuļās sievietes iztērē pusi (50,3%) no kopējiem tēriņiem, bet vīrieši 37,6%, tostarp par mājokli sievietes izdod 22,6% (vīrieši - 17,2%), bet par pārtiku 27,7% (vīrieši - 20,4%).
Starp mājsaimniecībām, kas tērē visvairāk ir arī pāri bez bērniem - ar 504 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt pāris ar bērniem tērēja 424 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī, kas atbilst vidējam patēriņam valstī.
Vismazāk varēja atļauties tērēt pārējās mājsaimniecības ar bērniem, kā arī mājsaimniecības, kurās dzīvo viens pieaugušais ar bērniem, attiecīgi 298 un 399 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli.
Sadalot mājsaimniecības pēc galvenā pelnītāja sociālekonomiskā statusa, lielākie izdevumi bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās (472 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli) un algoto darbu strādājošo mājsaimniecībās (446 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli), kamēr pensionāru mājsaimniecībās - attiecīgi 336 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.
2019.gadā turīgākās (piektā kvintiļu grupa) mājsaimniecības tādiem primārajiem izdevumiem kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība varēja atļauties tērēt 443 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās (pirmā kvintiļu grupa) mājsaimniecības 2,7 reizes mazāk - 166 eiro.
Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja sešas reizes vairāk līdzekļu (78 eiro) nekā trūcīgākās mājsaimniecības (14 eiro). Trūcīgāko mājsaimniecību izdevumi veidoja pusi (56%) no vidējā patēriņa līmeņa valstī.
Turīgākās mājsaimniecības tērēja 757 eiro vidēji uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir 3,2 reizes vairāk nekā trūcīgākās mājsaimniecības (attiecīgi 236 eiro).
2019.gadā Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 2647 mājsaimniecības visā Latvijā. Katra atbildējusī mājsaimniecība pārstāvēja līdz 3200 sev demogrāfiski līdzīgu mājsaimniecību.