Covid-19 izraisītās krīzes dēļ jaunieši spiesti aizņemties naudu
Gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā labklājība ir samazinājusies. Arī citās Eiropas valstīs šie rādītāji ir līdzīgi. Īpaši smagi krīze ietekmējusi gados jaunu strādājošo ienākumus, vēsta LTV "Panorāma".
Kristiāna Štāla ir pasākumu producente. Līdz Covid-19 šim pavasarim viņas galvenais darbs bija saistīts ar konferences “Techchill” organizēšanu. Taču, sākoties Covid-19 krīzei, plānotie pasākumi viens pēc otra tika atcelti, un jauniete palika bez darba.
“Ekonomiskā ziņā tas sākumā bija šoks par to, ko darīt tālāk. Esmu diezgan neorganizēts jauns cilvēks, man nav lielu iekrājumu, lai es varētu tā brīvi 2 - 3 mēnešus dzīvot un neko nedarīt,” atzīst jauniete.
Kristiānai uz brīdi pat vajadzēja aizņemties naudu no draugiem, bet viņai paveicās salīdzinoši ātri atrast jaunu darbu digitālās reklāmas un sociālo mediju mārketinga nozarē. Taču ne visiem viņas vienaudžiem tā paveicies. “Es zinu pāris paziņas, kas arī zaudēja darbu. Diezgan nesmukos veidos. Viņi bija spiesti aiziet. Cik nu var uz bezdarbnieku pabalstu paļauties. Ir draugi, kas jau mēnesi, pusotru meklē kādus variantus,” stāsta Kristiāna.
Kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” veiktais pētījums 24 Eiropas valstīs atklāj, ka Covid-19 krīze īpaši smagi skārusi jaunus cilvēkus vecumā no 22 līdz 37 gadiem.
“Latvijā pat nedaudz vairāk nekā 60% jauniešu atzina, ka saskārušies ar dažādām nodarbinātības sekām - zaudēts darbs, samazināti ienākumi vai dīkstāve,” stāsta uzņēmuma “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Šajā vecuma grupā ienākumu samazināšanās ir īpaši sāpīga, jo gados jauni strādājošie lielākoties vēl nav paguvuši izveidot iekrājumus “nebaltām dienām”.
“Tieši jaunieši ir arī tie, kas krīzes laikā sākuši arvien vairāk aizņemties, lai nomaksātu tekošos maksājumu, un uzņēmušies jaunas parādsaistības,” norāda Valeika.
Arī jauniešu nevalstisko organizāciju apvienības “Latvijas Jaunatnes padome” pārstāvji novērojuši - tieši gados jauni strādājošie bieži vien ir tie, ko darba devējs krīzes laikos atlaiž pirmos. Marta sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti aptuveni 3500 jauniešu bezdarbnieku vecumā līdz 24 gadiem. Marta beigās - jau vairāk nekā 5600.
“Latvijas Studentu apvienība aprīlī veica aptauju studējošo vidū. Un arī uzrādījās dati, ka studējošajiem dramatiski krities ienākumu līmenis. Līdz pat 12% studējošo apsver iespējas pamest studijas, jo vienkārši nevar to vairs atļauties,” stāsta Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents Matīss Lācis.
Labklājības ministrija tuvākajā laikā sola ieviest jaunu atbalsta mehānismu studējošajiem bezdarbniekiem. Proti, valsts varētu subsidēt darbavietas augstākās izglītības iestādēs, piemēram, iesaistoties pētnieciskajos darbos. Nekādu lielo naudu gan šajos darbos nopelnīt neizdosies.
“Atalgojums ir līdz 200 eiro mēnesī. Tas varētu būt vismaz uz brīdi kāds aizvietojums tam atalgojumam, ko viņi iepriekš saņēmuši, strādājot kaut kur citur,” saka labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”).
Papildus izstrādāta arī Jauno speciālistu atbalsta programma. To varēs saņemt cilvēki, kas beiguši augstskolu gada laikā pirms krīzes sākuma un šobrīd nonākuši bezdarbniekos, bet stāža trūkuma dēļ nevar pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Jauno speciālistu pabalsts pirmos divus mēnešus būs 500 eiro, bet divus nākamos - 375 eiro.