Pircējiem piedāvā iegādāties "Dzintara" zemi, ēkas un iekārtas

© Andrejs Terentjevs/ F64 Photo Agency

Piedzīvojot vienu neveiksmīgu izsoli, maksātnespējā nonākušā uzņēmuma "Dzintars" zemi, ēkas un iekārtas potenciālajiem pircējiem tiek piedāvāts iegādāties individuāli, uzklausot katra iespējas un piedāvājumu.

Nekustamā īpašuma uzņēmuma "IMMOSTATE", kam uzticēts veikt vēsturiskā objekta pārdošanu, vadītāja Ilze Mazurenko stāsta, ka objekts ir unikāls ne tikai labi atpazīstamā vārda, bet arī īpašā izvietojuma un tajā esošā nekustamā īpašuma dēļ. Gan savulaik spožā zīmola, gan vēsturisko atmiņu un objekta iespaidīgo apmēru dēļ I.Mazurenko pret darījumu izturas ar īpašu vērību un lielu atbildību.

"Mums uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums - veiksmīgi pārdot šo ne vien Latvijā, bet daudzviet citur pasaulē zināmo uzņēmumu. Visi priecātos, ja rūpnīcā tiktu turpināta ražošana. Ēkas ir labā stāvoklī ar labu attīstības perspektīvu," stāsta Ilze Mazurenko. Viņa atklāj, ka par īpašumu interesi izrādījis kāds Francijas smaržu ražotājs, taču tas vairāk interesējies par paša zīmola "Dzintars" iegādi, ne ražotni.

"Dzintars" ražotne atrodas Ziepniekkalna apkaimē, pilsētas Dienvidrietumu daļā, kas jau vēsturiski bijusi ražošanas teritorija. Īpašums Ziepniekkalnā, Mālu ielā 30, izvietots 6,5 hektāru platībā, kas tādās pilsētās kā Rīga ir ļoti liels retums. Parasti objekti pārdošanā pieejami ne vairāk kā 2 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka prasmīgs attīstītājs teritoriju var veiksmīgi attīstīt atbilstoši savām iecerēm un pilsētas attīstības tendencēm. Arī turpmākajā Rīgas attīstības plānā šī vieta vairāk atvēlēta industriālajai produkcijas ražošanai un komercdarbībai.

Pilsētas galvenais arhitekts Gvido Princis apliecina, ka kvartāls ir ar lielu attīstības potenciālu - te iespējams attīstīt gan birojus, gan ražošanu - galvenais, lai šajā teritorijā tiktu veikta darbība ar iespējami augstu pievienoto vērtību un mazāku kaitīgo ietekmi uz apkārtni, dodot jaunas darbavietas un nodokļu ieņēmumus pilsētai. Ieskicējot šīs teritorijas nākotnes aprises, pilsētas galvenais arhitekts vērš uzmanību uz šobrīd populāro tendenci - nozaru klasterēšanos. Proti, industriāla teritorija apvieno vienas nozares, piemēram, parfimērijas pārstāvjus, sākot no pētniecības, eksperimentiem un ražošanas, beidzot ar biroju uzturētājiem, dizaina un servisa pakalpojumiem. Tādējādi teritorijā papildus ražošanas ēkām var tikt attīstīti C klases biroji. "No pilsētas viedokļa raugoties, svarīgi, ka tik liela teritorija tiek izmantota kā vieta, kur pulcējas noteiktas industrijas un nozares pārstāvji, kas stratēģiski ļauj attīstīties gan pašai nozarei, gan pilsētas ekonomikai kopumā," vērtē Gvido Princis.

Ilze Mazurenko ir pārliecināta, ka Ziepniekkalna pieejamību pārskatāmā nākotnē vairos arī Dienvidu tilta būvniecības 4.kārta. Iecerēts, ka tā savienos Ziepniekkalna ielu ar Vienības gatvi - uz šo Ziepniekkalna apkaimi varēs ērti atbraukt no visām pusēm. To apstiprina arī Gvido Princis, uzsverot, ka salīdzinot šo apkaimi ar citu Rīgas ražošanas centru - Šķirotavu, Ziepniekkalna gadījumā pievilcību vairo arī lidostas tuvums.

Tāpat ērti sasniedzams ir pilsētas centrs, Vecrīga, kā arī Pārdaugavas "centrs" - Latvijas Nacionālā bibliotēka. Iespējams, kādai nozarei nākotnē ir būtiska sadarbība starp Ziepniekkalna ražošanas centru un universitāšu kampusu Pārdaugavā, kas atrodas relatīvi tuvu.

Relatīvi netālu, Bišumuižas apkaimē, tuvāk Bauskas ielai, aptuveni pusotra kilometra attālumā iecerēta Paralimpiska sporta centra izveide, kas nozīmē, ka šeit nākotnē šeit tiek plānots valstiski svarīgs objekts, uzlabojot apkārtējo vidi, kā arī mainot cilvēku plūsmu. Šis objekts perspektīvā savukārt varētu veidoties gan kā paralimpiska sporta klasteris vai radošais centrs, gan apkaimes centrs ar sakārtotu publisko ārtelpu.

Svarīgākais