Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits aprīlī - augstākais divu gadu laikā

© Pixabay

Aprīlī bezdarbnieku pabalsts tika piešķirts kopumā 40 105 iedzīvotājiem, kas ir visaugstākais saņēmēju skaits pagājušo divu gadu laikā, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotā informācija.

Sākot ar šo gadu, bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir astoņi mēneši. Pirmos divus mēnešus to izmaksā piešķirtajā apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī - 75% no piešķirtā pabalsta apmēra, piektajā un sestajā mēnesī - 50%, savukārt septītajā un astotajā mēnesī - 45% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits aprīlī bijis par 6303 lielāks nekā pērn gada attiecīgajā laika periodā un par 6843 vairāk nekā 2018.gada aprīlī.

Līdzīgas tendences novērojamas arī raugoties uz februāra un marta mēnešiem, kad šī pabalsta saņēmēju skaits bijis augstākais aizvadīto divu gadu laikā. Tomēr tas joprojām bijis zemāks nekā 2017.gadā, kad martā šis pabalsts tika piešķirts 40 006 iedzīvotājiem, bet februārī - 41 030.

Salīdzinot ar martu aprīlī bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits pieauga par 9,7%, savukārt relatīvi pret februāri tas pieaudzis par 7,4%.

Salīdzinājumā ar martu aprīlī par 4,88% samazinājies bezdarbnieku pabalsta vidējais izmaksas apmērs, sasniedzot 340,50 eiro, kamēr martā tas bijis 357,14 eiro, bet februārī - 383,23 eiro.

Jau ziņots, ka Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Šogad aprīļa beigās bija reģistrēti kopumā 72 917 bezdarbnieki, kas ir par 10 991 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad bija reģistrēti 61 926 bezdarbnieki.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.