Kopējais reālais nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums šogad vidēji varētu sasniegt 7,5%, bet bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz aptuveni 11%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) vērtējums.
EM atgādina, ka darba tirgus rādītāju pasliktināšanos šā gada pirmajā ceturksnī būtiski ietekmēja Covid-19, kura ierobežošanai valdība noteica ārkārtējo stāvokli valstī kopš 12.marta.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 11 000 jeb 1,2%, bet darba meklētāju skaits palielinājās par 14 300 jeb par gandrīz vienu ceturtdaļu salīdzinājumā ar 2019.gada ceturto ceturksni.
Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo ceturksni nodarbināto skaits samazinājies par 0,2% - līdz 1500, savukārt darba meklētāju skaits pieaudzis par 5200. Kopumā nodarbināto skaits šā gada pirmajā ceturksnī ir samazinājies līdz 902 100, bet darba meklētāju skaits sasniedza 72 200, kas ir augstākais rādītājs kopš 2018.gada pirmās puses.
Arī bezdarba līmenis kopumā šā gada pirmajā ceturksnī atgriezies 2018.gada vidējā līmenī, sasniedzot 7,4%. Tas ir par 1,4 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2019.gada ceturtajā ceturksnī.
Ekonomisko aktivitāšu kritums Covid-19 ierobežojošo pasākumu ieviešanas ietekmē pasaulē un Latvijā kopumā būtiski ietekmējis darba tirgu. Primāri skartas darbaspēka intensīvas nozares - transporta pakalpojumi/ pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos.
Iepriekš minētajās, Covid-19 skartajās nozarēs darbavietu skaits 2019.gadā veidoja aptuveni 60 000 darbavietu, kas ir aptuveni 7% no kopējā darbavietu skaita tautsaimniecībā.
Vienlaikus EM atzīmējusi, ka līdz šim ieviestie atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 negatīvo ietekmi uz darba tirgu. Līdz šā gada 18.maijam vairāk nekā 45 000 darba ņēmēju un pašnodarbināto bija saņēmuši dīkstāves pabalstu, kas ārkārtas perioda laikā daļēji ir nodrošinājis darbavietu un ienākumu saglabāšanos.
Tikmēr reģistrētā bezdarba rādītāji un reģistrēto vakanču dinamika kopumā liecina, ka situācija darba tirgū pakāpeniski sāk stabilizēties. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, reģistrēto darba meklētāju skaita pieaugums maijā ir bijis gandrīz trīs reizes lēnāks nekā aprīlī. Savukārt sākot ar maija sākumu, ir nostabilizējies un atsācis augt reģistrēto vakanču skaits. No šā gada 5.maija līdz 21.maijam vakanču skaits pieaudzis par vairāk
nekā 2000 vakancēm.
Vienlaikus EM norāda - lai gan situācija darba tirgū pakāpeniski stabilizējās, tomēr tā var ātri mainīties, ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, kā arī bez atbilstošiem valsts atbalsta pasākumiem. Neraugoties uz valsts atbalsta nodrošināto darbavietu saglabāšanos īstermiņā, kas pēckrīzes periodā uzņēmumiem ļaus ātrāk atjaunot to darbību, kā arī saglabāt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, lielāko daļa no dīkstāvē esošajām darbavietām pašlaik nesedz reāls tirgus pieprasījums, tāpēc bez noteiktiem atbalsta pasākumiem, tās var ātri zust. Ņemot vērā to, gan kopējais reālās nodarbinātības samazinājums, gan bezdarba pieaugums ir vērtējams lielāks, ko daļēji veido dīkstāvē esošais darbaspēks.
Jau vēstīts, ka Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā un par 1,4 procentpunktiem vairāk nekā pērn ceturtajā ceturksnī.
2020.gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 14,3 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.