Pērn decembrī uzsāktā iztikas minimuma groza izstrāde bija jāaptur Covid-19 dēļ, tomēr tagad darbs tiek turpināts, prognozējot tā noslēgšanos 2021.gada sākumā, ja turpmākie valdības lēmumi neparedzēs stingrāku ierobežojumu atgriešanu, pavēstīja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Atbilstoši noslēgtajiem līgumiem iztikas minimuma grozu bija paredzēts izstrādāt līdz šī gada decembrim, norāda Celmiņa. Tā izstrādē personu apvienībai SIA "Projektu un kvalitātes vadība" un SIA "SKDS"" ir jāizstrādā un jārealizē iztikas minimuma groza kopējā metodoloģija. Savukārt pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" nodrošinās pārtikas groza izstrādi un aprobāciju.
Kā skaidro ministrijas pārstāve, SIA "Projektu un kvalitātes vadība" piedāvājumā tika noteikti astoņi iztikas minimuma groza izstrādes posmi. Pirmais no tiem ir ārvalstu pieredzes izpēte un mājsaimniecību kategorizācija, kam seko pārtikas objektīvo vajadzību noskaidrošana un to izmaksu noteikšana. Pēc šo soļu izpildes notiek citu izdevumu apzināšana mājsaimniecībām, kurām ir problemātiski sagādāt nepieciešamo pārtiku.
Savukārt pēc tam, izmantojot fokusa grupu diskusijas ar iedzīvotājiem, notiek mājsaimniecību citu izdevumu prioritizēšana un nepieciešamo izdevumu precizēšana, kā rezultātā, izmantojot iedzīvotāju aptauju, notiek nepieciešamo izdevumu galīga precizēšana. Noslēgumā ekspertu diskusijās tiek veikta pētījuma rezultātu aprobācija un gala nodevuma sagatavošana, kam seko beidzamā saskaņošana un precizēšana.
Kā norāda speciāliste, pavasarī tika uzsākta mājsaimniecību izdevumu apzināšana un precizēšana, kā pabeigšanai bija nepieciešams izveidot fokusa grupu diskusijās ar iedzīvotājiem, lai varētu aprobēt iegūto izdevumu summas, anketējot Latvijas iedzīvotājus valsts mērogā. Saistībā ar Covid-19 parādīšanos iztikas minimuma groza izstrāde tika apturēta šajā posmā, tomēr tagad tā ir atsākta.
Vienlaikus pārtikas groza izstrāde pašreizējā pētījuma izstrādes posmā ir pabeigta, norāda Celmiņa. Pārtikas groza izstrādi ir paredzēts veikt trīs posmos - pirmajā posmā tika izstrādātas vadlīnijas, kas tika veidotas, izanalizējot ārvalstu pieredzi un attiecīgos likumdošanas aktus. Pārtikas groza izstrādes vadlīnijas un galvenie principi tika apspriesti ar citiem uztura jomas speciālistiem.
Otrajā pārtikas groza izstrādes posmā, pēc Celmiņas paustā, tika izstrādāti vairāki varianti un, balstoties uz pārtikas grozā iekļautajiem produktiem, tika sagatavotas uztura kartes, tādējādi parādot, ka no tiem ir iespējams sagatavot sabalansētu ēdienkarti.
Gan pārtikas grozs, gan uztura kartes tika aprobētas fokusa grupu diskusijās ar iedzīvotājiem, veicot atbilstošas korekcijas. Pārtikas groza izstrādes trešā posma īstenošana ir paredzēta, sagatavojot iztikas minimuma groza gala nodevumu.
Izstrādātais pārtikas grozs tika prezentēts gan Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejā, kurā piedalās citu nozaru ministriju, sociālo partneru, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Kā LETA jau ziņoja, pērn gada sākumā LM bija izsludinājusi konkursu jaunas metodoloģijas izstrādāšanai iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācijai. Toreiz prognozētā līgumcena bija plānota 72 821 eiro.