Opozīcijas deputāti lūdz skaidrot iedzīvotāju ieguvumus no 280 miljonu eiro ieguldīšanas "airBaltic"

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Saeimas opozīcijas deputāti šodien debatēs prasīja valdošo koalīciju skaidrot iedzīvotāju ieguvumus no vairāk nekā 280 miljonu eiro valsts atbalsta aviosabiedrībai "airBaltic", kā arī kritizēja to, ka deputāti nav tikuši informēti par šādu soli.

Saeimas vairākums gan noraidīja opozīcijas priekšlikumu, ka šādu ieguldījumu veikšanai ir nepieciešama Saeimas piekrišana.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka attiecībā uz "airBaltic" esot lemts par 286 miljonu eiro ieguldīšanu pamatkapitālā bez šī soļa izskaidrošanas. Tajā pašā laikā reālajā ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem esot izmaksāti daži desmiti miljoni eiro, situācijas salīdzināja politiķe.

Uzņēmumā ieguldāmā summa ir vairāk nekā puse no "airBaltic" gada apgrozījuma un jautājumi ir, vai valsts var būt tik dāsna šajā situācijā, kāds no šī soļa būs ieguvums iedzīvotājiem un vai ieguvēji drīzāk nebūs lidmašīnu līzinga kompānijas, pauda Reizniece-Ozola.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) pārmeta, ka Saeima attiecībā uz atbalstu iedzīvotājiem "pārbīda drupačas" - pārsimts tūkstošus vai miljonu - pretstatā ieguldījumu apjomam "airBaltic". Politiķis norādīja, ka nesaka, ka valdībai tā nebūtu jādara, bet runa ir par simtiem miljoniem eiro piešķiršanu bez Saeimas mandāta. Valanim "nepazūd šaubu ēna", vai šajā finansējumā nav iekļauti pirms Covid-19 krīzes pieļauti zaudējumi.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dombrovkis (S) norādīja, ka koalīcija vairāku mēnešu laikā nevar vienoties par atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem, bet, "ļaunprātīgi izmantojot savas tiesības", valdība pieņēmusi lēmumu par vairāk nekā 280 miljonu eiro atbalstu "airBaltic". Politiķis norādīja, ka šī summa ir vairāk nekā puse no "airBaltic" ieņēmumiem gada laikā. Dombrovskis norādīja, ka citās valstīs ieguldījumu aviosabiedrībās tiek piešķirti aizdevuma veidā, nevis ieguldot pamatkapitālā.

Deputāte Linda Liepiņa akcentēja, ka par tik lielu ieguldījumu valdības pārstāvjiem vajadzēja informēt un sniegt skaidrojumu Saeimā. Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko norādīja, ka daži ne pārāk godīgi politiķi saskata krīzē savas iespējas, tāpēc opozīcijas priekšlikums paredz Saeima kontroli pār to, kā valdība izmanto līdzekļus.

Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu noteikt papildu nosacījumus, kad finanšu ministrs drīkst izmanto tiesības lemt par neparedzētiem ieguldījumiem valsts kapitālsabiedrībās. Rosinājums paredzēja noteikt, ka ieguldījumu kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 2% no iekšzemes kopprodukta, tas nevar negatīvi ietekmēt valdības budžeta bilanci un ka Saeimai ar atsevišķu lēmumu ir jāpiekrīt ieguldījuma veikšanai.

Kā ziņots, "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss aģentūrai LETA norādīja, ka valsts investīcijas Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā nodrošinās iespēju uzņēmumam atgriezties pie rentablas darbības, un turpmākajos gados tiks daudzkārtīgi atgrieztas Latvijai nodokļu un valsts uzņēmumiem veiktu tiešo maksājumu veidā.

LETA jau vēstīja, ka ministru kabinets 7.maijā vienojās "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš atbalstīts arī pamatkapitāla palielinājums 36 miljonu eiro apmērā, veicot valsts aizdevuma konvertāciju.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.