Trešdaļa iedzīvotāju atzīst, ka ārkārtējā situācija ietekmējusi finanšu stāvokli

 
©imago images/Frank Sorge/SCANPIX/LETA

Latvijā iedzīvotāju vidū turpina mazināties satraukums par koronavīrusa radītajiem apstākļiem (no 66% marta beigās uz 43% procentiem maija sākumā). Arī iedzīvotāju skaits, kas atzīst, ka koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmējusi viņu ikdienu, ir mazinājies par 11 procentpunktiem (no 67% marta beigās uz 56% procentiem maija sākumā). Tā kā vispārējās izolācijas periods ilgst otro un dažās valstīs trešo mēnesi, cilvēki visā pasaulē veido jaunus ieradumus un ikdienas paradumus, līdz ar to atjauno zināmu līdzsvaru savā dzīvē. Vairāk nekā 40% cilvēku visā pasaulē un 56% Latvijā apgalvo, ka pārvar jaunos apstākļus, biežāk vingrojot, lasot vai guļot. Vairāk nekā 50% cilvēku visā pasaulē un 57% Latvijā apgalvo, ka ēd veselīgāk un izmēģina jaunas receptes, teikts KANTAR TNS publikācijā.

Laiks parādīs, vai šīs jauno apstākļu pārvarēšanas stratēģijas pārvērtīsies regulāros ieradumos, jo vispārējās izolācijas ierobežojumi tiek pamazām mīkstināti, un cilvēku ikdiena tam mainās līdzi. Pasaulē iezīmējas trīs būtiskas izmaiņas ļaužu uzvedībā, kuras saglabāsies arī pēc pandēmijas, un patēriņa precēm un zīmoliem tām būs jāpielāgojas.
  • Kantar Covid-19 barometra globālā pētījuma dati skaidri parāda, ka pasaulē e-komercija tuvākā gada laikā apsteigs mazumtirdzniecību. Gandrīz katra trešā mājsaimniecība pasaulē (32% kopumā, un 40% mājsaimniecību ar bērniem) pandēmijas periodā ir palielinājusi vai ievērojami palielinājusi e-komercijas tēriņus. Viena no trim (33%) mājsaimniecībām uzskata, ka tās turpmāko pirkumu skaits tiešsaistē palielināsies. Latvijā savukārt vērojama pretēja tendence - cilvēki labprāt atgriežas pie iepirkšanās klātienē (49%). Latvijā cilvēki izvairās no pirkumiem internetā galvenokārt tādēļ, ka klātienē tas šķiet ērtāk un vienkāršāk (63%).
    Zīmoliem, kuri vēlas palielināt e-komercijas kanālus, jārēķinās, ka vienlaikus jāiegulda arī klientu iepirkšanās pieredzes attīstībā on-line, tostarp jārada ilgtspējības apliecinājums. Kantar globālie pētījumi rāda, ka 25% respondentu iepirkšanās tiešsaistē ir mazāk apmierinoša nekā fiziska veikala apmeklēšana.
  • Gaidāms ilgstošs vērtību apzināšanās periods. Augsts satraukuma līmenis ekonomikā līdz ar pesimismu par vīrusa atjaunošanos un pandēmijas ilgtermiņa ietekmi mudina secināt, ka zīmolu konkurētspējai kritiski nozīmīgas būs cenu noteikšana, reklāmas un pievienotās vērtības stratēģijas. Pandēmijas laikā ienākumi jau ir samazinājušies 45% mājsaimniecību pasaulē, un vēl viena no četrām (26%) sagaida ietekmi uz ienākumiem nākotnē. Latvijā 63% iedzīvotāju atzīst, ka koronavīrusa ārkārtas apstākļi ietekmē viņu mājsaimniecības finansiālo stāvokli: 34% atzīst, ka ir jau ietekmējusi finansiālo situāciju, un 29% ir nobažījušies par to nākotnē. Latvijā, līdzīgi kā pasaulē, cilvēki ir norūpējušies par ekonomikas spēju atlabt (Latvijā: 73%; pasaulē: 65%). Cilvēki ir pārliecināti, ka ekonomikas atlabšana prasīs ilgu laiku un ka tam būs ilgtermiņa ietekme uz darba vietām un grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Tas ietekmē iedzīvotāju iepirkšanos un zīmolu izvēli. Arvien vairāk iedzīvotāji Latvijā (līdzīgi kā pasaulē) “pievērš lielāku uzmanību cenām”: tas ir palielinājies no 57% marta beigās līdz 62% maija sākumā. Tomēr vienlaikus vērojams, ka iedzīvotāji Latvijā sagaida no zīmoliem vērtībās balstītu komunikāciju un reklāmas (57%): lai zīmoli savos piedāvājumos un reklāmās paustu, kā to piedāvājumi un produkti var šajā laikā palīdzēt iedzīvotājiem (65%) un lai tie runātu caur pozitīvu perspektīvu nākotnē (74%).
  • Par vispārējo kustību kļūst lokālisms. Patērētājiem, kas apzinās ilgtspēju, zīmolu ieguves un ražošanas stratēģijas ir nozīmīgs faktors. Tagad tas kļūst aktuāli arī lielai daļai pārējo pircēju. Visā pasaulē patērētāji šobrīd vairāk atbalsta vietējās izcelsmes ražojumus. Par 17 procentpunktiem, salīdzinājumā ar periodu pirms ārkārtas situāciju, palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas dod priekšroku Latvijas uzņēmumu preču un pakalpojumu iegādei. Vienlaikus vērojams, ka vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju apsver retāk iegādāties preces no ASV un Ķīnas. Attiecībā uz preču iegādi no Eiropas, Latvijas iedzīvotāju ieradumi saglabāsies apmēram tādi paši, kā iepriekš.

Komentējot iegūtos datus, Rozija Hokinsa, Kantar galvenā inovāciju direktore, atzīmēja: “Mēs zinām, ka traucējumu periodi ir pamudinājums pārmaiņām un ka jaunu paradumu izveide prasa vienu līdz divus mēnešus. Uzskatām, ka šīs trīs tendences kļūs nozīmīgas, jo pasaules lielākie zīmoli plāno, kā pēc pandēmijas atgriezties pie veselīgas izaugsmes. E-komercijai un it īpaši lieliskas klientu pieredzes nodrošināšanai ir jākļūst par katra patērētāja zīmola galveno plāna punktu. Patlaban veiksmīgiem uzņēmumiem tirgū būs jāuzmanās no jaunajiem tiešās pārdošanas konkurentiem, kuri vispārējās izolācijas periodā ir bijuši veiklāki un radošāki. Būs jāizstrādā jaunas pievienotās vērtības stratēģijas, lai reaģētu uz ekonomisko satraukumu, kurš kādu laiku saglabāsies. Zīmola stratēģiem būs atbilstošāk jāizvērtē savas resursu ieguves stratēģijas un jāizpēta iespējas, ko rada spēcīga dziņa iegādāties vietējo produkciju.”