Brīdina par nelīdzsvarotu risku sadali starp valdību un uzņēmējiem Covid-19 krīzes laikā

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ņemt vērā vairākus fiskālos riskus Covid-19 pandēmijas radītās krīzes laikā, tostarp par nelīdzsvarotu risku sadali starp valdību un uzņēmējiem, trešajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju norāda FDP.

Pēc padomes aplēsēm, kopējā Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniedz 4,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā vienu no fiskālajiem riskiem FDP min nelīdzsvaroto riska sadali starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem - no otras puses, kas rada būtisku morālā kaitējuma risku. FDP ieskatā, uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam.

Vēl viens potenciāls risks valsts budžetam, FDP ieskatā, ir iespējamais Covid-19 atkārtotais uzliesmojums, kas prasīs papildu finanšu resursus un audzēs valsts parādu. Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti.

"Padome atkārtoti uzsver, ka līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas Covid-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču vēršam uzmanību, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti," uzsvēra FDP vadītāja Inna Šteinbuka.

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKP kritums visā Eiropā, arī Latvijā, šā gada otrajā ceturksnī būs daudz lielāks nekā pirmajā ceturksnī. Tomēr jaunākie IKP dati liecina, ka IKP kritums pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni varētu būt bijis mazāks, nekā sākotnēji tika prognozēts - nevis 3,3%, bet 2,9%. Otrajā ceturksnī Latvijai IKP kritums pagaidām tiek prognozēts 10,9% apmērā.

Vienlaikus FDP norāda, ka uzņēmēju biznesa noskaņojums un skats nākotnē ir ārkārtīgi pesimistisks gan Latvijā, gan tās tirdzniecības partnervalstīs. "Pieejamo statistikas rādītāju analīze liecina, ka ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Vienlaikus salīdzinoši laba situācija ir saglabājusies mājsaimniecību patēriņa un kreditēšanas jomā, taču pieaugošais bezdarbs un uzkrājumu samazinājums var pasliktināt situāciju arī šajā jomā," norādīja padomē.

FDP piebilda, ka nodokļu ieņēmumi patlaban ir vērtējami kā salīdzinoši labi un pagaidām satraukumu neizraisa. Vienlaikus padomē uzsvēra, ka ir iemesli tam, kāpēc tie nekorelē ar ekonomiskās aktivitātes krituma rādītajiem, ir jautājums, par ko būtu jāveic atsevišķa dziļāka analīze.

Krīzes monitoringa ziņojumu par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju valdībai un Saeimai FDP gatavo divas reizes mēnesī. Tā mērķis ir palīdzēt izvērtēt, cik mērķtiecīgi un efektīvi ir valsts īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes laikā un kāda ir to ietekme uz valsts budžetu šobrīd un nākamajos gados.

Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā līdz 9.jūnijam ir izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, valsts iespējamais atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.