Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 - 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

«Pētījuma rezultāti universālo banku vadītājiem sarūpējuši vērtīgu vielu pārdomām. Ja to piedāvātajiem noguldījumiem neuzticētos vecākā paaudze, to varētu skaidrot ar sliktām atmiņām par naudas zaudēšanu valūtas reformās un aizgājušo gadu banku bankrotos. Taču noguldījumus bankā par nedrošiem uzskata jaunākās paaudzes cilvēki, kuri vēl tikai uzsāk savas darba gaitas un vēl ilgus gadus būs ekonomiski aktīva sabiedrības daļa. Tas signalizē par nepievilcīgiem universālo banku depozītu nosacījumiem - zemām procentu likmēm, neelastīgu naudas izņemšanas politiku un tamlīdzīgiem trūkumiem. Piemēram, daļa mūsu jauno klientu izvēlējušies noguldīt naudu Bigbank tādēļ, ka viņu pamatbanka piedāvā ļoti zemas termiņnoguldījumu likmes,» rezultātus komentē Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Saskaņā ar portāla Gudriem.lv apkopoto informāciju, šā brīža izdevīgāko termiņnoguldījumu piedāvā specializētā kredītu banka Bigbank. Piemēram, noguldot 3000 eiro uz trīs gadiem, tiek piemērota 1,75% likme un nopelnītā summa būs gandrīz divreiz augstāka nekā otram izdevīgākajam piedāvājumam, kas atrodams starp Latvijas bankām. Visus Bigbank klientu noguldījumus aizsargā Igaunijas Garantiju fonds. Noguldījumi Bigbank tiek nodrošināti saskaņā ar Likumu par Garantiju fondu, kas paredz noguldījumus līdz 100 000 EUR atmaksāt 100% apmērā.

«Jāuzsver, ka par noguldījumiem uzskatāmi ne tikai uzkrājumu produkti, piemēram, depozīti, bet arī nauda norēķinu kontā, kuru izmanto praktiski visi Latvijas iedzīvotāji. Noguldītāju un to noguldījumu drošība ikvienai bankai ir pirmajā vietā. Tādējādi noguldījums bankā, kas papildus aizsargāts ar noguldījumu garantiju sistēmu, neapšaubāmi ir drošāks nekā skaidrā naudā glabātie līdzekļi,» saka Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre, «Šobrīd Covid - 19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, kad īpaši jāievēro piesardzības pasākumi, ieteicams maksimāli izvairīties no skaidrās naudas, kas ir ideāls infekciju pārnēsātājs. Priekšroka noteikti dodama bezskaidras naudas norēķiniem un bezkontakta maksāšanas līdzekļiem. Turklāt bankas ir palielinājušas bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un mazinātu kontaktu ar citiem cilvēkiem, kā arī saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām. Jāatzīmē arī tas, ka bankas turpina nodrošināt iespēju visām iedzīvotāju grupām izmantot bankas pakalpojumus digitāli un mobilizē visus resursus attālināto pakalpojumu sniegšanai».

LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa norāda, ka esošā situācija spilgti izgaismo Latvijas uzņēmumu, īpaši mikro un mazo uzņēmumu sektorā, un iedzīvotāju finanšu pratību. Šie jautājumi tikuši diskutēti arī pirmskrīzes periodā un secinājumi vienmēr bijuši, ka šīs prasmes visās grupās ir stiprināmas un tas jādara laikus - sākot no bērnudārza un turpinot visos tālākajos izglītības līmeņos, iekļaujot to mācību programmās. Šo prasmju stiprināšana kopumā veicinātu iedzīvotāju izpratni par iespējām parūpēties par sevi situācijās, kad tiek zaudēti regulāri ienākumi vai krītas to apjoms. Savukārt uzņēmumiem krīzes periodā nepieciešams komercbanku atbalsts, piedāvājot finanšu līdzekļus gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan nosakot labākas procentu likmes un kredītu pamatsummas atgriešanas nosacījumus.

«COVID-19 laikā arī tiek pieredzēts izteikts e-komercijas uzplaukums, respektīvi, samazinās skaidras naudas aprite, veidojas jaunas pakalpojumu sniegšanas ķēdes un jaunas biznesa iespējas. Arī tirdzniecības un ēdināšanas vietas, kas turpina strādāt ne virtuālajā vidē, aicina klientus maksimāli izmanto iespēju veikt maksājumus par pirkumiem ar maksājuma kartēm, kas ir atbalstošākas vīrusa izplatības mazināšanai,» uzsver K.Zariņa.

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 - 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

«Pētījuma rezultāti universālo banku vadītājiem sarūpējuši vērtīgu vielu pārdomām. Ja to piedāvātajiem noguldījumiem neuzticētos vecākā paaudze, to varētu skaidrot ar sliktām atmiņām par naudas zaudēšanu valūtas reformās un aizgājušo gadu banku bankrotos. Taču noguldījumus bankā par nedrošiem uzskata jaunākās paaudzes cilvēki, kuri vēl tikai uzsāk savas darba gaitas un vēl ilgus gadus būs ekonomiski aktīva sabiedrības daļa. Tas signalizē par nepievilcīgiem universālo banku depozītu nosacījumiem - zemām procentu likmēm, neelastīgu naudas izņemšanas politiku un tamlīdzīgiem trūkumiem. Piemēram, daļa mūsu jauno klientu izvēlējušies noguldīt naudu Bigbank tādēļ, ka viņu pamatbanka piedāvā ļoti zemas termiņnoguldījumu likmes,» rezultātus komentē Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Saskaņā ar portāla Gudriem.lv apkopoto informāciju, šā brīža izdevīgāko termiņnoguldījumu piedāvā specializētā kredītu banka Bigbank. Piemēram, noguldot 3000 eiro uz trīs gadiem, tiek piemērota 1,75% likme un nopelnītā summa būs gandrīz divreiz augstāka nekā otram izdevīgākajam piedāvājumam, kas atrodams starp Latvijas bankām. Visus Bigbank klientu noguldījumus aizsargā Igaunijas Garantiju fonds. Noguldījumi Bigbank tiek nodrošināti saskaņā ar Likumu par Garantiju fondu, kas paredz noguldījumus līdz 100 000 EUR atmaksāt 100% apmērā.

«Jāuzsver, ka par noguldījumiem uzskatāmi ne tikai uzkrājumu produkti, piemēram, depozīti, bet arī nauda norēķinu kontā, kuru izmanto praktiski visi Latvijas iedzīvotāji. Noguldītāju un to noguldījumu drošība ikvienai bankai ir pirmajā vietā. Tādējādi noguldījums bankā, kas papildus aizsargāts ar noguldījumu garantiju sistēmu, neapšaubāmi ir drošāks nekā skaidrā naudā glabātie līdzekļi,» saka Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre, «Šobrīd Covid - 19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā, kad īpaši jāievēro piesardzības pasākumi, ieteicams maksimāli izvairīties no skaidrās naudas, kas ir ideāls infekciju pārnēsātājs. Priekšroka noteikti dodama bezskaidras naudas norēķiniem un bezkontakta maksāšanas līdzekļiem. Turklāt bankas ir palielinājušas bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā un mazinātu kontaktu ar citiem cilvēkiem, kā arī saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām. Jāatzīmē arī tas, ka bankas turpina nodrošināt iespēju visām iedzīvotāju grupām izmantot bankas pakalpojumus digitāli un mobilizē visus resursus attālināto pakalpojumu sniegšanai».

LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa norāda, ka esošā situācija spilgti izgaismo Latvijas uzņēmumu, īpaši mikro un mazo uzņēmumu sektorā, un iedzīvotāju finanšu pratību. Šie jautājumi tikuši diskutēti arī pirmskrīzes periodā un secinājumi vienmēr bijuši, ka šīs prasmes visās grupās ir stiprināmas un tas jādara laikus - sākot no bērnudārza un turpinot visos tālākajos izglītības līmeņos, iekļaujot to mācību programmās. Šo prasmju stiprināšana kopumā veicinātu iedzīvotāju izpratni par iespējām parūpēties par sevi situācijās, kad tiek zaudēti regulāri ienākumi vai krītas to apjoms. Savukārt uzņēmumiem krīzes periodā nepieciešams komercbanku atbalsts, piedāvājot finanšu līdzekļus gan apgrozāmajiem līdzekļiem, gan nosakot labākas procentu likmes un kredītu pamatsummas atgriešanas nosacījumus.

«COVID-19 laikā arī tiek pieredzēts izteikts e-komercijas uzplaukums, respektīvi, samazinās skaidras naudas aprite, veidojas jaunas pakalpojumu sniegšanas ķēdes un jaunas biznesa iespējas. Arī tirdzniecības un ēdināšanas vietas, kas turpina strādāt ne virtuālajā vidē, aicina klientus maksimāli izmanto iespēju veikt maksājumus par pirkumiem ar maksājuma kartēm, kas ir atbalstošākas vīrusa izplatības mazināšanai,» uzsver K.Zariņa.