Griķu, miltu, piena, krējuma un siera cenas veikalos tuvojas trekno gadu līmenim. Arī maizes cepēji un desu ražotāji tirgotājus brīdinājuši, ka nākotnē iespējams šo produktu cenu kāpums. Neatkarīgās aptaujātie eksperti prognozē pārtikas sadārdzināšanos arī turpmāk, lai gan apšauba, ka cenas tuvākā laikā varētu sasniegt vai pat pārsniegt pirmskrīzes līmeni.
Griķu, miltu, piena, krējuma un siera cenas veikalos tuvojas trekno gadu līmenim. Arī maizes cepēji un desu ražotāji tirgotājus brīdinājuši, ka nākotnē iespējams šo produktu cenu kāpums. Neatkarīgās aptaujātie eksperti prognozē pārtikas sadārdzināšanos arī turpmāk, lai gan apšauba, ka cenas tuvākā laikā varētu sasniegt vai pat pārsniegt pirmskrīzes līmeni.
Tirgotāji noliedz, ka pārtikas cenas tuvākā laikā varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni.
"Ar ražotājiem un piegādātājiem visu laiku notiek diskusijas par cenām. Esam saņēmuši vēstules no atsevišķiem ražotājiem par cenu paaugstinājumu, bet kāpums nav tik liels, lai sasniegtu 2008. gada līmeni," atzīst Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
Arī Maxima Latvija no vairākiem piegādātājiem jau saņēmusi vēstules par cenu paaugstinājumu, piemēram, griķiem, miltiem, putraimiem, pienam un tā produktiem. Viens piena pārstrādes uzņēmums, kura vārdu Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš nevēlējās minēt, cenas šogad paaugstina jau otro reizi.
"Esam saņēmuši arī brīdinājumu vēstules no maizes cepējiem, cūkgaļas un vistas gaļas ražotājiem par iespējamu cenu kāpumu nākotnē," stāstīja I. Andiņš.
Savukārt Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis pieļauj, ka pārtikas cenas Latvijā jau tuvāko mēnešu laikā varētu sasniegt 2008. gada līmeni, jo lauksaimniecības indeksi biržās pēdējo divu mēnešu laikā ir pieauguši par 30 procentiem, sasniedzot 2008. gada augstāko līmeni. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna gan apšauba, ka pārtikas cenas Latvijā tuvākā laikā varētu pārsniegt trekno gadu līmeni. Viņa Neatkarīgajai skaidro, ka pārtikas cenas ir ļoti grūti prognozējamas, jo tās papildus citiem faktoriem ir atkarīgas arī no laika apstākļiem. Piemēram, sausums Krievijā bija viens no iemesliem pasaules graudu cenu pieaugumam šovasar. Tas ietekmēja arī Latvijas graudu cenas. Pašlaik pasaules biržās jau ir novērojams neliels graudu cenu kritums, jo situācija tomēr neizskatās tik bēdīga kā mēnesi iepriekš. Tomēr arī līdzšinējais graudu cenu pieaugums neapšaubāmi ietekmēs maizes, piena, gaļas produktu cenas Latvijas veikalu plauktos.
"Ir grūti pateikt, cik daudz palielināsies patēriņa cenas iepriekšminētajiem produktiem – uzņēmumiem ir dažāda krājumu iepirkšanas politika un viss būs atkarīgs no tā, kurā laikā un par kādu cenu konkrētais uzņēmums iepirks izejvielas. Piemēram, maizes cenas būtiski ietekmē izejvielu cenu kāpums (maiznīcām vidēji ap 40% no izmaksām), bet arī darbaspēka izmaksas, kas tomēr ir zem iepriekšējā gada līmeņa. Jāņem vērā, ka šajā nozarē konkurence ir diezgan asa un arī mājsaimniecību pieprasījums vēl ir vājš. Arī gaļas cenas veidošanā būtisku iespaidu atstāj lopbarības, tas ir, graudu, izmaksas. No gada sākuma maizes produktu un gaļas produktu cenas bija samērā stabilas, tāpēc pat, ja graudu cenas rudenī vēl nedaudz nokritīs, maize un gaļa tik un tā, visticamāk, kļūs dārgākas. Savukārt piena produktu cenas jau sāka pieaugt jūnijā, jo palielinās piena iepirkumu cena, kas arī iet līdz ar graudu, tas ir, lopbarības, sadārdzināšanos," prognozēja L. Strašuna.
***
VIEDOKĻI
Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:
– Domāju, ka augstāko cenu līmeni, kāds bija 2009. gada sākumā, kad pacēla PVN, tuvākā laikā nepārsniegsim. Šobrīd cilvēku pirktspēja vēl īpaši neuzlabojas – ienākumu kritums apstājies, bet cenas jau lēnām aug. Uzņēmumiem vēl būtu par agru domāt par uzcenojuma palielināšanu un paaugstināt cenas vairāk, nekā to prasa sadārdzinošās izejvielas.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:
– Pašreizējās tendences pārtikas izejvielu tirgos ir labvēlīgas spekulācijām. Šo faktoru ietekme ir ļoti spēcīga, ko var nedaudz piebremzēt, bet neatturēs Latvijas patērētāja zemā pirktspēja. Pārtika tuvākajā laikā veikalu plauktos kļūs dārgāka. To noteiks pasaules ekonomikas attīstības gaita, pārtikas eksportētājvalstu tirdzniecības politika, spekulācijas biržās un ažiotāža sabiedrībā.
Ivars Andiņš, Maxima Latvija preses sekretārs:
– Var piekrist Zigurda Vaikuļa teiktajam par to, ka pasaules biržās un tirgū pārtikas cenas aug, taču tas nenozīmē, ka arī Latvijā notiks tāpat. Latvijā cenu kāpumu ierobežos iedzīvotāju zemā pirktspēja. Ražotājs, protams, var sekot līdzi pasaules tendencēm un paaugstināt savu izstrādājumu cenu, taču jautājums, vai Latvijā tādiem produktiem būs pircējs.
Zane Eniņa,
Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja:
– Nevaram piekrist apgalvojumam, ka pārtikas cenas sasniegs 2008. gada līmeni, jo iedzīvotāju pirktspēja joprojām ir ļoti zema, turklāt starp lielveikaliem ir saasinājusies konkurence, kas ierobežo cenu kāpumu. Par pircējiem sparīgi cīnās IKI, TOP, ELVI, kas kādreiz to tik aktīvi nedarīja.