Eksperti iesaka, kā pēc Covid-19 pandēmijas atjaunot darbu tūrisma nozarē

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Lai pakāpeniski atjaunotu darbu pēc Covid-19 pandēmijas un ārkārtējās situācijas, tūrisma nozarei nepieciešamas subsīdijas darbavietām un vaučeru sistēma, pirmdien tiešsaistes konferencē sacīja tūrisma nozares eksperti.

Kā uzsvēra tūrisma kompānijas SIA "Baltic Travel Group" Korporatīvo pasākumu un konferenču nodaļas vadītāja Gaļina Bukovska, lai atbalstītu tūrisma nozari, jāver vaļā robežas. Viņa norādīja, ka iespēja ceļot Baltijas robežās ir pozitīvs solis, taču pakāpeniski būs jādomā par ceļošanu plašākās robežās.

Tāpat Bukovska pauda, ka tūrisma nozarei nepieciešams tiesiskā aizsardzība no kreditoriem, vaučeru sistēmu ieviešama vietējā tūrismā, kā arī ieviest subsīdijas darbavietām, lai nodrošinātu jaunu ceļošanu programmu veidošanu.

Kā skaidroja Bukovska, ka patlaban esošais modelis ar pabalstu izmaksāšanu tūrisma kompānijām kļūst neizdevīgs - darbinieki nav nodarbināti un nerodas jauni produkti. Līdz ar to, lai saglabātu finansiālo atbalstu, tūrisma nozarei izdevīgāk būtu subsīdijas, lai atgūtu darbinieku un to nodarbinātu.

Runājot par darbiniekiem, pēc "Baltic Travel Group" pārstāves teiktā, nepieciešams ieguldīt darbinieku kvalifikācijas celšanā, apgūstot tehnoloģijas un to jaunos risinājumus tūrisma efektivizācijai un investēt pētījumos, lai noskaidrotu, kur un vai cilvēki grib ceļot pēc Covid-19 pandēmijas.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis pauda pārliecību, ka tūrisms būs arī pēc Covid-19 pandēmijas, taču tagad prioritāte ir "glābt maksimāli daudz tūrisma uzņēmējus un darbiniekus".

Jenzis stāstīja, ka patlaban būtisks atbalsts ir Rīgas domes lēmums par nodevu atbrīvošanu uzņēmējiem, lai līdz oktobra beigām galvaspilsētā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varētu galdiņus un krēslus turpmāk ierīkot arī pie citām publiskas lietošanas telpām.

Tāpat Jenzis atzīmēja, ka turpinās diskusijas par pievienotā vērtību nodokļa (PVN) samazinājumu viesmīlības nozarei līdz 5%. Viņš uzsvēra, ka šis būtu viens no finanšu instrumentiem, kas palīdzētu nozarei sākt darbu un pakāpeniski atgūties no Covid-19 pandēmijas trieciena.

Kā piebilda RTAB vadītājs, tūrisma nozarē būtu nepieciešams ieviest subsidētās darbavietas, lai uzņēmumi atsāktu darbu, kā arī vaučeru sistēmu, kas motivētu iedzīvotāju patērēt tūrismu.

"Dīkstāves pabalsts ir pagaidu variants - tas nav ekonomikas sildošs," sacīja Jenzis, uzsverot, ka tāpēc tūrisma nozarē turpinās diskusijas, lai domātu, kā iziet no krīzes ar efektīvi.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdien valdība nolēma, ka pēc 12.maija drīkstēs organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Tāpat ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais