Ministrs: Ekonomikas atjaunošanas plāns paredz atliktu lielu būvniecības projektu īstenošanu
Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns paredz iepriekš atliktu, bet gatavības stadijā esošu lielu būvniecības projektu īstenošanu, atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Šodien notika Vitenberga vadītās darba grupas sanāksme par ekonomikas atveseļošanas pasākumiem, kurā tika apkopoti darba grupas dalībnieku priekšlikumi un secinājumi ekonomikas atveseļošanas pasākumiem.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, darba grupā panākta vienošanās, ka primāri ir jākoncentrējas uz īstermiņā risināmiem jautājumiem, tostarp fokusējoties uz tādu projektu īstenošanu, kas jau ir sagatavoti, bet iepriekš atlikti. Kā piemēru Vitenbergs minēja valsts pasūtītus lielus būvniecības projektus, neatklājot detaļas par konkrētiem projektiem, jo par tiem joprojām notiek diskusijas un par to virzību lēmumu pieņems Ministru kabinets.
Informācija aģentūras LETA arhīvā liecina, ka patlaban lielākie valsts nerealizētie, bet apspriestie būvniecības projekti cita starpā ir cietuma būvniecība Liepājā, akustiskā koncertzāle Rīgā, Satversmes aizsardzības biroja un Valsts drošības dienesta jaunās ēkas Rīgā.
Ekonomikas ministrs atklāja, ka projektu izvēlē tiks ņemti vērā trīs kritēriji, proti, laiks, cik ātri projektu var sākt īstenot (nosakot projekta uzsākšanas laiku līdz sešiem mēnešiem), cik daudz darbavietas tiks radītas un cik liela būs projekta ekonomiskā atdeve.
Kopumā varētu tikt atbalstīti desmit lieli infrastruktūras vai būvniecības projekti. "Šie ir finansiāli ietilpīgi projekti, tāpēc piesaistījām Latvijas Bankas ekspertus, lai saprastu, vai ar plāniem nepārcentīsimies un mūsu risinājumi nepārkarsēs ekonomiku, neveicinās strauju cenu pieaugumu un nekoncentrēs darbaspēku konkrētās nozarēs," klāstīja ministrs.
Tāpat starp ekonomikas atveseļošanas pasākumiem Vitenberga vadītā darba grupa izvērtē iespēju paredzēt nodokļu atvieglojumus, bet arī par šo priekšlikumu ministrs detaļas neatklāja.
Vienlaikus Vitenbergs atzina, ka starp ekonomikas atveseļošanas pasākumiem paredzēti arī energoefektivitātes veicināšana, kam plānots novirzīt papildus 75 miljonus eiro, tāpat ministrs minēja 150 miljonu eiro lielu atbalstu pašvaldībām.
Darba grupas piedāvājumu Latvijas ekonomikas atveseļošanai valdība varētu skatīt nākamnedēļ.
Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.