FM: Būtiski mazinājusies "Rīgas satiksmes" negatīvā ietekme uz valsts budžetu

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Būtiski mazinājusies Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" negatīvā ietekme uz valsts budžetu, teikts Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, ar ko tiek apkopota statistika par Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālajiem radītājiem, konstatēts, ka "Rīgas satiksme" ir klasificējama vispārējās valdības sektorā. Pērn FM secināja, ka "Rīgas satiksmes" plānotās investīcijas sabiedriskā transporta autoparka atjaunošanā 2020.gada valsts budžetā radīja negatīvu efektu 71,9 miljonu eiro apmērā.

Lai kompensētu "Rīgas satiksmes" radīto negatīvo fiskālo ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, tika paredzēts, ka Valsts kase 2020.gadā līdz katra mēneša 15.datumam ietur no Rīgas pašvaldības budžetam pārskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem summu 38 miljonu eiro apmērā gadā, ieturēto summu ieskaitot valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu kontā Valsts kasē.

Rīgas dome vērsās FM ar lūgumu precizēt kompensācijas summu, ņemot vērā aktualizēto prognozi par "Rīgas satiksmes" ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci 2020.gadā. Šis lūgums tiek pamatots ar faktu, ka pērn "Rīgas satiksmes" negatīvā ietekme uz valsts budžetu tika aplēsta 71,9 miljonu eiro apmērā, tomēr uzņēmums ir lēmis pārcelt investīciju plānā paredzēto 44 autobusu, 25 trolejbusu, 13 tramvaju un pārējo pamatlīdzekļu iegādi, tādējādi uzņēmuma negatīvā fiskālā ietekme uz 2020.gada valsts budžetu ir sarukusi līdz 28,4 miljoniem eiro.

Līdz ar to FM piedāvās Ministru kabinetam veikt precizējumu 2020.gada budžetā "Rīgas satiksmes" kompensācijas summu nosakot 12,664 miljonu eiro apmērā.

Lai Ministru kabinets varētu lemt par kompensācijas pasākumu īstenošanas nepieciešamību un to apmēru 2021. un 2022.gadā, Rīgas pašvaldība ir apliecinājusi, ka tā līdz šā gada jūnija beigām iesniegs FM aktualizētās prognozes par "Rīgas satiksmes" saimniecisko un finanšu darbību 2021. un 2022.gadā.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais