Dīkstāves pabalsta sietam mazie uzņēmumi izkrīt cauri

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz pagājušās nedēļas beigām dīkstāves pabalstu ir izmaksājis 4124 uzņēmumu 22 577 darbiniekiem par kopējo summu, kas pārsniedz 6 miljonus eiro. Savukārt pēc 1301 pašnodarbinātas personas iesniegumiem izmaksāti pabalsti kopumā 0,3 miljonu eiro apmērā. Tā kā kopumā dīkstāves pabalstam ir rezervēti 102 miljoni eiro, šī atbalsta iespējas nav izsmeltas. Diemžēl dīkstāves pabalsts līdz šim ir atteikts 44,8 procentiem uzņēmumu, jo tie nav atbilduši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem. Galvenais iemesls - vidēji mēnesī aprēķinātie nodokļi pēdējā pusgada laikā ir bijuši mazāki nekā 200 eiro. Tas faktiski nozīmē, ka mazie uzņēmumi pat bez nodokļa parāda uz dīkstāves pabalstu pretendēt nevar.

Nodokļu parāds nav šķērslis

Savukārt uzņēmuma apgrozījuma vai parāda lielumam dīkstāves pabalsta saņemšanā nav lielas nozīmes. Šo pabalstu saņem arī miljonus apgrozoši un pelnoši uzņēmumi, kā arī uzņēmumi ar ievērojamu nodokļu parādu. Viena no pirmajiem dīkstāves pabalstu saņēma SIA Arēna Rīga, kas, saskaņā ar Lursoft datiem, 2018. gadā strādāja ar piecu miljonu eiro apgrozījumu, nopelnot 1,7 miljonus. Dīkstāves pabalstu saņēmusi arī AS Lido, kaut arī šā uzņēmuma nodokļu parāds šā gada 7. aprīlī bija 857 tūkstošus eiro liels. Saeima galīgajā lasījumā likumprojektu, kas paredz dīkstāves pabalsta izmaksu, pieņēma 20. martā, un tieši ar šo dienu AS Lido devās dīkstāvē un pieteicās pabalstam. Taču līdz 18. martam restorāni bija atvērti un darbinieki čakli strādāja. Diemžēl atalgojums par padarīto bijis aptuveni sešas reizes mazāks, nekā tam vajadzēja būt. Saskaņā ar Panorāmas vēstīto, par darbu martā darbinieku bankas kontos ieripojusi neparasti maza summa, apaļi 100 eiro, žurnālistiem stāstījusi Inese (vārds ir mainīts), kas Lido strādā piecus gadus. Lido darbinieki dīkstāves pabalstu saņēmuši, taču tikai par to laiku, kad uzņēmums atrodas dīkstāvē. Jaunākie VID rīcībā esošie dati liecina, ka līdz 26. aprīlim AS Lido nodokļu parāds bija sarucis līdz ceturtdaļmiljonam eiro (224 584,51 eiro).

VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja Neatkarīgajai skaidroja, ka likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants un likuma Par Valsts ieņēmumu dienestu 21. pants liedz VID izpaust informāciju, kas ir dienesta rīcībā par konkrētu uzņēmumu bez tā piekrišanas. Tajā pašā laikā viņa vērsa uzmanību, ka dīkstāves pabalstu var saņemt arī nodokļu parādnieks, kuram ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Lai gan VID uzsver, ka pretendēšanai uz dīkstāves pabalstu nav noteikti apgrozījuma griesti, noteikti apgrozījuma kritēriji noteiktos gadījumos tomēr ir jāievēro. Lai pretendētu uz pabalstu, uzņēmumiem, kuriem ienākumi no saimnieciskās darbības ir samazinājušies par 20 procentiem, ir jābūt vēl vienam kritērijam, proti, krīzes skartā darba devēja eksporta apjomam 2019. gadā jābūt vismaz 10% no kopējā apgrozījuma vai ne mazākam par 500 000 eiro.

Pabalsts arī daļējai dīkstāvei

Starp dīkstāves pabalsta saņēmējiem ir arī tūrisma firmas. Šo atbalstu saņēmuši Novatours, Kolumbs, Ozolciems tūre, Laimtūre, Astra tūre, Alida tūrs T.A., Aza tours, Vanilla travel, Avanti ceļojumi un citu tūrfirmu darbinieki. Arī Impro vārds lasāms starp pabalsta saņēmējiem, bet, kā izrādās, šo atbalstu saņēmusi tikai daļa Impro darbinieku.

«No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmām dīkstāves atteikumu 11 cilvēkiem ar Orvela cienīgu pamatojumu - ja reiz mēs nodarbinām darbinieku (sazināmies ar klientiem), tad mēs veicam saimniecisko darbību laikā, kad tā vispār nav iespējama. Ja šāda ir attieksme pret uzņēmumu, kurš pagājušajā gadā nodokļos nomaksājis 628 010 eiro, tad tas nav nekas cits kā ņirgāšanās,» pagājušajā nedēļā vēstīja ieraksts Impro tviterkontā.

Valsts ieņēmumu dienests ir nepielūdzams - dīkstāves pabalsts darbiniekiem, kuri strādā, nepienākas. E. Teice-Mamaja skaidro - lai saņemtu dīkstāves pabalstu, uzņēmumam nav pilnībā jāpārtrauc darbība. «Ja izpildās visi kritēriji dīkstāves pabalsta piešķiršanai, tad dīkstāves pabalsts var tikt piešķirts daļai darbinieku, kuri ir dīkstāvē, savukārt darbinieki, kuri turpina darbu, dīkstāves pabalstam nav piesakāmi. Ja darbinieks tiek nodarbināts uz pusslodzi vai samazinātu darba laiku (t.i., piemēram, darba devējs darbiniekus nodarbina vairākas reizes mēnesī vai nodarbina katru otro nedēļu), tad dīkstāves pabalsts netiek piešķirts. Dīkstāves pabalstu piešķir tikai tiem darbiniekiem, kuri atrodas dīkstāvē, atbilstoši Darba likuma 74. panta otrajā daļā ietvertajai dīkstāves definīcijai, proti situācijai, kad darba devējs nespēj nodrošināt darbinieku ar darbu jeb nedod iespēju strādāt vispār. Uzņēmumā var pārdalīt slodzes tā, ka daļa no darbiniekiem strādā, daļa ir dīkstāvē. Tad tiem, kas strādā, maksā algu, savukārt tiem, kas ir dīkstāvē - dīkstāves pabalstu,» uzsver E. Teice-Mamaja.

Atbalsts bez nodokļiem

Dīkstāves pabalsts ir paredzēts kā atbalsta mehānisms uzņēmējdarbībai, lai gan naudu saņem darba ņēmējs. Šis pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tātad no dīkstāves pabalsta netiek ieskaitīta nauda sociālajai apdrošināšanai un budžetā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.