Valdība pētīs, kā palielināt auto nodokli

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Valdības rūpēs par ekskluzīvo mašīnu dīleriem un gāzes tirgoņa Aigara Kalvīša pārstāvētajām interesēm šī nav nekāda darba uzvara. Vienā no aprīļa sēdēm paklusām izdarīti grozījumi rīkojumā par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.–2020. gadam.

No dokumenta, kas kombinācijā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu rudenī izraisīja pamatīgu skandālu, radikālākie priekšlikumi ir svītroti vai pārcelti uz nākamo plānošanas periodu. Taču nodokļa palielināšana joprojām paliek valdības darba kārtībā, un šā gada laikā iecerei veicams izvērtējums.

Formāli plāna mērķis ir veicināt ar alternatīvām degvielām darbināmu mašīnu lietošanu, lai valsts kopējais autoparks radītu mazāk izmešu vidē. Sākotnējā redakcijā valdības rīkojums paredzēja ieviest nesamērīgus ierobežojumus tradicionālā autotransporta lietošanai ikvienā dzīves jomā: aizliegums ievest no ārzemēm par trim gadiem jaunākas mašīnas, aizliegums tirgot jaunas mašīnas ar iekšdedzes dzinēju, piespiedu mehānismi uzņēmumu autoparku nomaiņai uz jaunām mašīnām, ko darbina elektrība vai gāze, maksas ieviešana par iekšdedzes dzinēju iebraukšanu pilsētās. Vēl rudenī pastāvēja risks, ka šīs radikālās idejas tiešām pārtaps sabiedrībai saistošos dokumentos.

Turpmākās rīcības pārceltas

Kad Neatkarīgā atmaskoja valdības klimata plānus, tika rauts stopkrāns, jo izrādījās, ka pat koalīcijas partneru vidū par tiem nav vienprātības.

Skandāls bija pamatīgs. Premjera partija pieprasīja apturēt absurdas idejas saturošo Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ko virzīja Ekonomikas ministrija. Savukārt Satiksmes ministrija atsauca radikālākos priekšlikumus

Alternatīvo degvielu attīstības plānā. Klimata plāns tomēr tika pieņemts, kā to pieprasīja Eiropas Komisija, taču precīzi pasākumi tajā aizstāti ar visādām aptuvenībām - sekmēt, veicināt, attīstīt. Un tas pats nule ir noticis ar grozījumiem Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.-2020. gadam. Tām idejām, kas izraisīja lielāko sabiedrības pretestību, «turpmākās rīcības» pārceltas uz nākamo plānošanas periodu vai vispār apturētas. Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Neatkarīgajai apstiprina, ka aizlieguma importēt lietotas mašīnas ar iekšdedzes dzinēju nav un nebūs vispār. Viņš arī apgalvo, ka nodokļu kāpums šajā konkrētajā dokumentā netiekot paredzēts. Tomēr tā gluži nav.

Piesārņotājs arī Kalvītim samaksās

Valdības pieņemtajā rīkojumā par nodokļa palielināšanu tiek runāts - pie rīcības virzieniem plāna mērķu sasniegšanai.

«Pasākums:

No jauna reģistrētiem un pakāpeniski visiem transportlīdzekļiem ar dīzeļmotoriem un benzīna motoriem noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes palielinājums (koeficients).

Veicamās darbības:

• Izvērtējums Nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam ietvaros 2020. gadā.

• Turpmākās rīcības nākamajā plānošanas periodā.

Darbības rezultāts:

Palielināts nodokļa apmērs videi kaitīgiem transportlīdzekļiem.

Rezultatīvais rādītājs:

Ieviests princips - piesārņotājs maksā!»

Faktiski te ir pateikts, ka valdība cels auto nodokļa likmes, tikai ne šajā gadā.

Līdzīgi saglabāts arī solījums Aigaram Kalvītim palīdzēt tirgot Krievijas gāzi: «Veikt izvērtējumu par iespējamiem risinājumiem, kā nodrošināt akcīzes nodokļa atvieglojuma piemērošanu dabasgāzei, ko izmanto kā degvielu transportā, ja pievienots biometāna piejaukums.» Paredzēts radīt arī priekšrocības dabasgāzes transportlīdzekļu iegādei. Vides ministrija pret šo rīkojuma tapšanas gaitā iebilda: «Jebkāda atbalsta sniegšana dabasgāzes izmantošanai transportā (CNG, LNG) uzskatāma par fosilā energoresursa subsidēšanu. Tas ir pretrunā Latvijas interesēm.»

Taču iebilde tika apklusināta ar piebildi, ka dabasgāzei jāpiejauc klāt biometāns un dabasgāzes atbalstīšana būs īstermiņa pasākums - tikai līdz 2025. gada beigām.

Viens jauninājums valdības rīkojumā ir nācis klāt, un tas skars visus lietoto dīzeļu īpašniekus, kuri izgriezuši mašīnu izpūtējiem vecos kvēpu filtrus, bet jaunus atpakaļ nav ielikuši. Valdība uzdod: «Izvērtēt emisiju kontroles aprīkojuma (piemēram, dīzeļmotoru cieto daļiņu filtru esamību) pārbaudes iespējas (t.sk. apzināt jaunākos tehniskos risinājumus), kad izgatavotāja paredzētais emisiju kontroles aprīkojums ir bojāts vai tam apzināti veikti pārveidojumi, kuru rezultātā tiek ietekmēta emisiju kontroles aprīkojuma funkcionalitāte.» Tālākās konsekvences ir pašsaprotamas - ja pārbaudē atklājas, ka filtra nav, braukšanas liegums virsū.

Iespējami jauni pārsteigumi

Šobrīd spēkā vai tapšanas procesā ir vairāki dokumenti, caur kuriem tiks īstenoti iekšdedzes dzinējus ierobežojoši pasākumi. Jauns Alternatīvo degvielu attīstības plāns nākamajam periodam gan, visticamāk, vairs netiks rakstīts. Taču no esošā degvielu plāna izņemtās idejas varētu tikt iekļautas Nacionālajā klimata plānā. Dokumenta konsolidētā versija joprojām nav pieejama, līdz ar to ir grūti saprast, no kā valdība ir atteikusies un ko tomēr paturējusi. Pašlaik ļoti zaļā tapšanas stadijā ir arī Transporta enerģijas likums. Arī tajā būs normas, kas skars ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Sabiedrībai šo dokumentu virzība rūpīgi jāuzrauga, lai novērstu centienus tajos iestrādāt kaitnieciskas šauram interešu lokam izdevīgas idejas.