Latvijā sešos mēnešos piektais straujākais eksporta kāpums ES

Latvijas eksports šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 23%, kas ir piektais straujākais pieaugums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Līdzīgi kā Latvijā, eksports par 23% pusgadā palielinājies arī Polijā.

Straujākais eksporta pieaugums šogad reģistrēts Maltā - par 31%, Bulgārijā un Rumānijā - par 26%, kā arī Lietuvā - par 24%.

Igaunijā eksporta apjoms pusgadā pieaudzis par 22%.

Eksporta samazinājums šogad reģistrēts vienīgi Īrijā un Luksemburgā - par attiecīgi 1% un 2%.

Tajā pat laikā Latvijas imports šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar 2009.gada attiecīgo laika periodu, palielinājās par 9%, kas ir ceturtais mazākais pieaugums aiz Dānijas, Bulgārijas un Kipras. Savukārt Luksemburgā imports attiecīgajā laika periodā nemainījās.

Straujākā izaugsme importa ziņā bija vērojama Zviedrijā - par 30%, Lietuvā - par 24%, kā arī Čehijā, Nīderlandē un Polijā - par 22%.

Importa apjoma samazinājums šogad reģistrēts vien divās valstīs: Īrijā - par 5% un Grieķijā - par 8%.

Savukārt Igaunijas imports pieauga par 20%.

Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts šā gada pirmajos sešos mēnešos samazinājās līdz 0,6 miljardiem eiro (0,42 miljardiem latu), salīdzinot ar 0,9 miljardiem eiro (0,63 miljardiem latu) pirms gada.

No visām ES valstīm lielākais ārējās tirdzniecības pārpalikums šogad bijis Vācijā - 74,3 miljardi eiro (52,01 miljards latu), bet lielākais deficīts bijis Lielbritānijā - 52,8 miljardi eiro (36,96 miljardi latu).

Ekonomika

Nodokļu iesaldēšana sākotnēji var šķist pievilcīga, jo rada sajūtu, ka nodokļi nemainās, tātad – arī nepalielinās. Tomēr realitātē, pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un inflācijai, tas var nozīmēt augstākus nodokļu maksājumus. Latvijas Bankas ekonomistes Baiba Brusbārde un Ludmila Fadejeva savā rakstā vietnē "makroekonomika.lv" skaidro, kas ir ienākumu nodokļu iesaldēšana, kā tā darbojas praksē, īpaši Latvijas kontekstā, un kā tā ietekmē gan valsts budžetu, gan iedzīvotāju labklājību.

Svarīgākais