Covid–19 pandēmija un tās dēļ izsludinātā ārkārtas situācija pamudinājusi valdību pievērsties sociālajām iemaksām. Apspriežot Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumu par dīkstāves pabalstiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, valdība uzdevusi dažu dienu laikā Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju sagatavot priekšlikumus minimālo sociālo iemaksu ieviešanai. Jau šonedēļ šo ziņojumu plānots apspriest valdībā.
Ārkārtas sēdē valdība uzklausīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju par dīkstāves pabalstu izmaksu, kurā analizēta arī sociālo iemaksu veikšana atkarībā no uzņēmuma nodokļu režīma. VID vadītāja Ieva Jaunzeme norādīja, ka vispārējā nodokļu maksāšanas režīma darba devējiem sociālo iemaksu slogs 2019. gadā ir 34,6 procenti, bet mikrouzņēmumu nodokļu maksātājiem - 12 procenti. Apskatot abus šos rādītājus, VID secinājis, ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem sociālo iemaksu slogs ir gandrīz trīs reizes mazāks. VID dati liecina, ka sociālo iemaksu ieņēmumi 2019. gadā bija 3,5 miljardi eiro, tajā skaitā 65,12 miljoni eiro ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa, kas ieskaitīta, sadalot mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus. Uzņēmumi, kuri ir VID padziļinātās sadarbības programmā (uzņēmumi, kurus raksturo īpaši pozitīvas nodokļu saistību izpildes kritēriji) 2019. gadā nodrošināja sociālo iemaksu ieņēmumus vairāk nekā 1,25 miljarda eiro apmērā jeb 36 procentus.
Vidējie ienākumi vienam darba ņēmējam vispārīgā nodokļu maksāšanas režīmā 2019. gadā bija 796 eiro, bet mikrouzņēmuma nodokļu maksāšanas režīmā - 562 eiro, savukārt šīs īpašās programmas darba devēju dalībniekiem, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstus, vidējā alga 2019. gadā bija 1220 eiro. VID ziņojumā norādīts, ka vidējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iemaksas uz vienu darba ņēmēju vispārējā režīmā 2019. gadā bija 273,70 eiro, bet mikrouzņēmuma nodokļu maksātājiem - 98,86 eiro.
Premjerministrs Krišjānis Kariņš atzina, ka ar līdzšinējo nodokļu sistēmu zināmā mērā ir legalizēta situācija, ka krīzē daudzi iedzīvotāji nav sociāli aizsargāti. Viņš rosināja mainīt valsts pārvaldes un iedzīvotāju attieksmi, lai nākamajā krīzē šādā situācijā nenonāktu. Tiesa, jāņem vērā, ka visi šie uzņēmumi faktiski izmanto sistēmu, kāda valstī ir akceptēta. Labklājības ministrijai līdz 28. aprīlim ir jāiesniedz Finanšu ministrijai un valdībai piedāvājums minimālo sociālo iemaksu ieviešanai. Kā zināms, jau iepriekš valdība bija vienojusies, ka Finanšu ministrija līdz šā gada 30. aprīlim gatavo ziņojumu par nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Šīs iespējamās reformas ietvaros ir jāskata arī jautājums par veselības obligāto apdrošināšanu, jo ir plānots, ka veselības obligātās iemaksas veic visi strādājošie neatkarīgi no nodokļa režīma.
Jauna ideja radusies arī ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam. Ekonomikas ministrija rosinās apriest jautājumu, ka daļu sociālo iemaksu darba devēju vietā varētu veikt valsts. Pēc J. Vitenberga teiktā, valsts sociālās iemaksas varētu segt algām virs 800 eiro, lai uzņēmēji varētu noturēt darbā augsta līmeņa speciālistus, bet ir jādiskutē, kādiem uzņēmumiem. Pašlaik vispārīgā nodokļu režīmā strādājošie darba devēji veic sociālās iemaksas par darbiniekiem 24,09 procentu apmērā no bruto algas. Covid-19 ārkārtas situācijā valsts darba devēju vietā jau apmaksā darba nespējas lapas.
***
SOCIĀLĀS IEMAKSAS
Sociāli apdrošināto personu skaits 1 105 626
Sociāli apdrošināto personu vidējā iemaksu alga 2019. gadā 908,89 eiro
Sociālās iemaksas pie dažādiem darba devējiem
Vidējā alga 2019. gadā, eiro Vidējās sociālās iemaksas, eiro
Darba devējs vispārīgā nodokļu maksāšanas režīmā 796 273,70
Darba devējs padziļinātās sadarbības programmā* 1220 421,68
Darba devējs mikrouzņēmumā 562 98,86
*Darba devēji vispārīgā nodokļu maksāšanas režīmā, bet kurus raksturo īpaši pozitīva nodokļu saistību izpilde
Avots: VSAA, ziņojums Par dīkstāves pabalstiem Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem