Uzņēmuma pārstāve: Attālinātais darbs lielai daļai licis iziet no komfora zonas

© Ilze Zvēra/F64 Photo Agency

Ārkārtējā situācija un attālinātais darbs uzņēmējus piespiež kļūt elastīgākiem un uzlabo darba efektivitāti, informēja "Bite Latvija" mārketinga vadītāja Diāna Šmite.

Viņa stāstīja, ka pēc vairāk nekā mēneša garā ārkārtējās situācijas valstī, caur kuru "centrifūgu" ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi -apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība.

Kā norādīja Šmite, visi nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13.marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs - savādāk, viņa uzsvēra, piebilstot, ka būs nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

"Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs - esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā," uzsvēra Šmite.

Šmite atzīmēja, ka ārkārtējā situācija un attālinātais darbs lielai daļai ir licis iziet no komforta zonas, atklājot sevī jaunas kvalitātes - labākas komunikācijas prasmes, darba plānošanu un organizēšanu, kā arī "atvērt prātu" jaunām iespējām un idejām, kuras būtu neprāts atlikt.

Viņa uzsvēra, ka tieši ārkārtējās situācijas laikā uzņēmēji spējuši pieņemt ļoti daudz lēmumus, kuru pamatā ir bijušas operatīvas un detalizētas analīzes, jauni secinājumi un mērījumi.

"Protams, nekļūdās tikai tie, kas nedara, un arī mums šajā lēmumu intensitātē ir bijušas kļūdas. Piemēram, paziņojot par sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ārstniecības personālam trīs mēnešus bez maksas, ne visi veselības nozares speciālisti sākotnēji iekļuva šajā sarakstā. Pateicoties kādas vecmātes aizrādījumam, kļūdu labojām un atvainojāmies, kas šajā 24/7 režīmā ir īpaši svarīgi," atklāja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" pārstāve.

Pēc viņa sacītā, svarīgi nevis "norakstīt" kļūdu uz ātriem lēmumiem, bet gan atgriezties, iedziļināties un izlabot. Šmite atzīmēja, ka tas ir arī stāsts par katra zīmola vērtībām, kurām nav brīvdienu vai atkāpes krīzes apstākļos. "Tieši pretēji - zīmolu vērtības ir jātur kā ceļa virziena radītāji," viņa sacīja.

LETA jau ziņoja, ka "Bite Latvija" 2018.gadā strādāja ar 99,978 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 18,2% un bija 14,964 miljoni eiro. Kompānijas 2019.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 99,085 miljoni eiro. "Bite Latvija" 100% kapitāldaļas pieder "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais